Saeimai līdz jūlijam pieņemot lēmumu par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika, mediķi protesta akciju varētu pārtraukt
Rīga, 26.maijs, LETA. Ja līdz 1.jūlijam Saeima pieņems un Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinās grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika, mediķi varētu atteikties no protesta akcijas rīkošanas.
Par to aģentūru LETA informēja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris, vienlaikus norādot, ka darbinieku interese par brīdinājuma akciju esot liela, turklāt daudzi interesējoties par to, kā var pievienoties akcijai, proti, kādas darbības jāveic, lai uz mēnesi atteiktos strādāt pagarināto normālo darba laiku.
Kā norādīja Keris, visiem veselības aprūpes darbiniekiem, kas parakstījuši līgumus par pagarinātā normālā darba laika veikšanu, vienošanos ir iespējams pārtraukt. Un tā kā LVSADA par akciju jau laikus brīdinājusi, arī no juridiska viedokļa nav nekādu problēmu šo vienošanos lauzt.
Tāpat LVSADA apmeklēs vairākas ārstniecības iestādes, lai informētu par brīdinājuma akcijas nozīmi un nosacījumiem, lai tajā piedalītos. LVSADA jūnija sākumā apmeklēs Vidzemes un Cēsu slimnīcas, un, ja būs nepieciešamība, arī citas ārstniecības iestādes.
Jau ziņots, ka LVSADA padome lēma aicināt veselības aprūpes darbiniekus brīdinājuma akcijas veidā brīvprātīgi atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija līdz 31.jūlijam.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Vita Šteina jau paziņojusi, ka slimnīcā brīdinājuma akcijas veidā brīvprātīgi strādāt pagarināto normālo darba laiku jūlijā atteikties apmēram 100 māsas, kas ir sestā daļa no kopējā aprūpes darbinieku skaita slimnīcā.
Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, pagarinātā normālā darba laika samazināšanai par 20 stundām no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim nepieciešami 2,9 miljoni eiro, 2018.gadā, lai atteiktos vēl par 20 stundām nepieciešami papildu 15 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 27 miljoni eiro.
Iepriekš Finanšu ministrija (FM) norādīja, ka 2017. un 2018.gadā neesot brīvas fiskālās telpas, līdz ar to pasākumi, kas palielina izdevumus, izraisītu budžeta deficīta palielinājumu. FM rosināja likumprojekta turpmāko virzību veikt kopā ar nākamā vidējā termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, vienlaikus norādot, ja tomēr tiek pieņemts lēmums no 1.jūlija samazināt pagarināto normālo darba laiku, nepieciešams sagatavot šo izdevumu kompensējošos pasākumus.
Otrdien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija vienojās atbalstīt darba grupas izstrādāto likumprojektu par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem.
Līdz ar to likumprojekts būs jāvērtē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kas varēs lemt par tā virzību izskatīšanai parlamenta sēdē. Apakškomisijas balsojumā likumprojektu atbalstīja pieci no sešiem klātesošiem deputātiem, bet Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) balsojumā atturējās, jo uzskata, ka nepieciešams straujāks situācijas risinājums.
Pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem plāno finansēt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, paredz nākamnedēļ Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā ietvertā FM atbildes vēstules projekts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
