Alternatīvā sociālā aprūpe būs cilvēkiem pieejamāka
Lai veicinātu alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstību, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi priekšlikumus, kas ļautu tām pašvaldībām, kurām nav iespēju un lietderības veidot grupu mājas (dzīvokļus), iepirkt šos pakalpojumus saviem iedzīvotājiem no citām pašvaldībām.
Tas nozīmē, ka cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem arī no tām pašvaldībām, kurās nav grupu mājas (dzīvokļi), varētu saņemt šos pakalpojumus un integrēties sabiedrībā.
Tāpat iecerēts, ka cilvēkiem būs iespēja brīvi izvēlēties, kuras pašvaldības grupu mājā (dzīvoklī) viņi vēlētos uzsākt patstāvīgu dzīvi ārpus sociālās aprūpes institūcijas. Tas veicinātu cilvēku veiksmīgāku atgriešanos sabiedrībā viņiem pazīstamā un drošā vidē.
"Nereti cilvēki, kuri ilgstoši ir dzīvojoši sociālās aprūpes centrā, kas atrodas tālu no viņu dzimtās pašvaldības, ir zaudējuši saikni ar to. Tāpēc šiem cilvēkiem būtu iespēja pašiem izvēlēties, kuras pašvaldības grupu mājā (dzīvoklī) turpināt dzīvot," skaidro LM speciālisti.
Jauno kārtību paredz LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Grozījumus šodien, 13.decembrī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl būs jālemj valdībai.
Kad cilvēks ir sagatavojies patstāvīgai dzīvei, viņš no pusceļa mājas pārceļas uz grupu māju vai dzīvokli, kur dzīvo kopā ar citiem bijušajiem aprūpes centru klientiem. Tas ir atsevišķs dzīvoklis vai dzīvojamā māja, kurā sākas cilvēku jaunā dzīve.
Šeit cilvēki parasti var iegūt arī pirmo īsto darbavietu izveidotajās specializētajās, piemēram, kokapstrādes, šūšanas, aušanas un pīšanas, darbnīcās. Nepieciešamības gadījumā viņiem ir pieejami sociālā darba speciālistu pakalpojumi un tiek nodrošināts individuāls atbalsts sociālo problēmu risināšanai.