Eksperti: Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem ir jāpaaugstina

Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem ir jāpaaugstina, par to Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotajā diskusijā vienojušies eksperti.

Kā aģentūrai LETA norāda LĀB pārstāve Sendija Burka-Šaicanova, diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka akcīzes nodoklis alkoholam jāpaaugstina, tādējādi rodot saprātīgu balansu starp sabiedrības veselības un ekonomiskajām interesēm.

Tomēr sarunas laikā alkoholiskos dzērienus ražojošo uzņēmumu pārstāvji, Veselības ministrijas (VM) un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti nevarēja rast kompromisu par to, kā to vajadzētu darīt, kādu mehānismu izmantot vislabāk un efektīvāk.

Eksperti nevarēja vienoties par to, vai alkohola akcīzes palielinājums mērāms procentos vai centos par vienu litru. "Tā kā pilnībā vienoties neizdevās, patlaban paliekam pie tā, ka sarunas turpināsim," atzīst LĀB pārstāve.

Diskusijas dalībnieki atzina, ka Latvijas nodokļu politikai jābūt plānveidīgai un prognozējamai, proti, akcīzes politikai jātiek plānotai katram gadam, taču vismaz uz trīs gadiem. Tādēļ akcīzes nodokļa celšana iespējama ne ātrāk kā nākamā gada 1.aprīlī.

Alkohola akcīzes nodokļa celšanas kontekstā jāskata kā valsts ekonomiskās, tā sabiedrības veselības intereses, atzinuši eksperti.

Pēdējais alkohola akcīzes nodokļa kāpums bija 2011.gadā, turklāt tikai atsevišķām alkohola grupām, veidojot nelīdzsvarotu akcīzes politiku un atsevišķu alkohola grupu - stiprais alus - ar neproporcionāli vieglu pieejamību jauniešiem. Šī iemesla dēļ alkohola ražotāju un sabiedrības veselības speciālistu viedoklis bija vienprātīgs - alkohola akcīzes nodokļa atšķirības starp alu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem nepieciešams samazināt, ceļot akcīzi alum straujāk nekā stiprajiem dzērieniem.

LĀB uzsver, ka galvenais akcīzes nodokļa celšanas arguments ir sabiedrības veselības problēmas un nepieciešamība samazināt alkohola pieejamību. Saskaņā ar LĀB informāciju viens Latvijas iedzīvotājs, vecāks par 15 gadiem, gada laikā izdzer vidēji 10,2 litrus absolūtā alkohola. Šāds alkohola daudzums atbilst aptuveni 25,5 litriem degvīna, 204 litriem alus vai 85 litriem vīna.

"Šāda pārmērīga dzeršana lielā mērā saistīta ar pieejamības palielināšanos. Salīdzinot degvīna, alus un piena pieejamību, vērojams, ka alkoholiskajiem dzērieniem šis rādītājs ir ievērojami augstāks nekā pienam - respektīvi, patlaban par vienu darba algu var iegādāties aptuveni 1,6 reizes vairāk degvīna un alus, bet aptuveni par 5% mazāk piena nekā 2003.gadā," atzīmē LĀB prezidents.

Latvijas sabiedrības veselības speciālisti uzskata, ka alkohola cenas kāpumam jābūt straujākam par iekšzemes kopprodukta kāpumu, inflāciju un jābūt nedaudz lielākam par citiem augošiem makroekonomiskajiem rādītājiem procentuālā izteiksmē. Alkohola un alus ražotāji, kaut arī ir sabiedriski atbildīgas nevalstiskas organizācijas un piekrīt akcīzes nodokļa kāpumam, uzskata, ka kāpumam jābūt mazākam.

Līdz ar to LĀB, Latvijas Alus darītāju asociācijas (LADA), Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA), kā arī atbildīgo VM un SKPC amatpersonu tikšanās beidzās savstarpējas izpratnes gaisotnē, tomēr ar pretrunīgu viedokli par nepieciešamā palielinājuma apjomu, kā arī aprēķināšanas metodiku.

LĀB rosina rīkot speciālu Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdi, kurā piedalītos kā sabiedrības veselības, tā alkohola ražošanas speciālisti, lai rastu iespējami ātru un korektu risinājumu alkohola akcīzes kāpumam.

LĀB norāda, ka alkoholisko dzērienu lietošana ir viens no nozīmīgākajiem slimības izraisošiem faktoriem, ik gadu alkoholisko dzērienu lietošanas izraisītu slimību un traumu ārstēšanai Latvijas valsts tērē 120-150 miljonus eiro. Šī iemesla dēļ ieņēmumi no palielinātas alkohola akcīzes būtu novirzāmi veselības budžetam.

"Paralēli jārisina jautājumi par nepieciešamību likumdošanā regulēt alkoholisko dzērienu tirdzniecības cenu samazināšanas akcijas, kā arī precīzi reglamentēt alkoholisko dzērienu mājražošanu, piemēram, kandžas tecināšanu, it kā viesu nama patēriņam," uzsver LĀB prezidents Pēteris Apinis.

Ārstu biedrība uzskata, ka nepieciešams sākt mērķtiecīgu diskusiju par minimālās cenas noteikšanu dažādām alkoholisko dzērienu grupām, lai šādu minimālo cenu ieviestu pārskatāmā laika periodā līdz 2018.gadam.

Vienlaikus LĀB norāda, ka tirdzniecībā parādās citi alkohola produkti, piemēram, sejas ūdens ar gurķu garšu, kas esot 68 grādus stiprs spirtu saturošs produkts, ko pretēji etiķetē ieteiktajam pārsvarā lieto iekšēji.

"Būtu mērķtiecīgi izskatīt jautājumu par akcīzes nodokļa piemērošanu visam etilalkoholam, tai skaitā kosmētikas produktiem. Vidēji vienu smaržu pudelīti tas sadārdzinātu par četriem līdz sešiem centiem, bet šādus pseidohigiēnas līdzekļus atgrieztu alkoholisko dzērienu cenu sistēmā," norāda Apinis.

Šos ierosinājumus LĀB nosūtījusi vēstulē Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Kārlim Šadursikim (V), Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedram Imantam Parādniekam (VL - TB/LNNK), Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāram Jānim Trupovniekam (ZZS), Saeimas Sociālo un darblietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai (ZZS), finanšu ministram Jānim Reiram (V), veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS), zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS).

Kā ziņots, LĀB rīkotā ekspertu diskusijā bija plānots pārrunāt nepieciešamību paaugstināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, lai rastu papildu ieņēmumus valsts budžetā.

Kā norādīja Burka-Šaicanova, LĀB rosinās alkohola akcīzes naudu novirzīt veselības nozarei, kur nepietiekamā finansējuma dēļ cieš veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte, pacienti un ārsti.

Diskusijā piedalījās LĀB prezidents Apinis, VM valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Egita Pole, VM Sabiedrības veselības departamenta vecākā eksperte atkarību uzraudzības jomā Alise Krūmiņa, SPKC direktore Inga Šmate, SPKC Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne, SPKC Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vecākā sabiedrības veselības analītiķe Līga Šulca un Latvijas Atkarību pētniecības asociācijas vadītājs Mārcis Trapencieris.

Savukārt alkoholisko dzērienu ražotājus pārstāvēja LADA un "Cido" grupas pārstāve Inese Lielpinka, LANA valdes priekšsēdētājs, AS "Latvijas balzams" ģenerāldirektors, valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, LANA izpilddirektors Andrejs Strateičuks, "Latvijas balzama" komercdirektors, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas docents Valters Kaže un Latvijas Alus darītāju asociācijas pārstāvis Pēteris Liniņš.

Rīga, 17.dec., LETA.