Eksperti: Derīguma termiņu zaudējušie medikamenti ir bīstamie atkritumi

2011.g. aprīlī tika veikts pētījums, kurā tika konstatēts, ka gandrīz 80% respondentu nezina, ka derīguma termiņu zaudējušos medikamentus jānodod aptiekās utilizācijai, turpinot tos izmest miskastē vai kanalizācijā, tādējādi radot draudus gan iedzīvotājiem, gan apkārtējai videi. Pamatojoties uz vides ekspertu viedokļi šāda rīcība ne tikai nav sociāli atbildīga, bet rada nopietnus draudus cilvēku veselībai un pat dzīvībai.

Tomass Kotovičs
A/S „Latvijas valsts meži”
Komunikācijas daļas vadītājs

Lielās talkas, kā arī dažādu sakopšanas darbu laikā, Rīgas un Latvijas valsts mežos nereti tiek atrasti izmesti medikamenti. Var redzēt, ka iedzīvotāji ir tīrījuši savu aptiekas skapīti, pēc kā liela daļa tā satura tiek atvesta uz mežu un izgāzta. Dažreiz mežos tiek atrastas pat narkotiku šļirces ar iespraustām adatām.

Protams, ka izmesto zāļu daudzumi nav mērāmi kilogramos vai tonnās. Taču uz šo jautājumu jāskatās ne tik daudz no izmesto medikamentu apjoma, cik no bīstamības aspekta, kuram ir divas pakāpes. Viena, ja šos medikamentus atrod cilvēki, bērni un aiz nezināšanas vai vēlmes apreibināties tos apēd. No kā izriet visas iespējamās medicīnas rakstura sekas. Savukārt, otra problēma rodas, ja šie izmestie medikamenti nonāk ūdenskrātuves tuvumā un, piemēram, palu laikā tie tiek ieskaloti ūdeņos, no kuriem tiek ņemts dzeramais ūdens. Tādā gadījumā sekas var būt mērāmas vairs ne indivīdu līmenī, bet neprognozējamos apmēros. Tāpēc, jebkuri izmesti medikamenti jebkādos apjomos ir bīstami visai sabiedrībai, ne tikai konkrētam indivīdam, kurš tos atrod.

Ingmārs Līdaka
LR Saeimas deputāts

Situācija ar medicīnas atkritumiem ārpus medicīnas iestādēm patiesi nav nekāda „spožā”. Savulaik, kad vēl gana lieli līdzekļi bija pieejami no Latvijas Vides aizsardzības fonda, ideja par sadarbību ar aptiekām, radot plašu farmaceitisko atkritumu savākšanas tīklu, šķita reāla.

Šobrīd fonds operē ar nesalīdzināmi mazākiem līdzekļiem un izmestie nederīgie medikamenti, lielākoties, nonāk kopējā atkritumu plūsmā. Ar retiem izņēmumiem vecos medikamentus vai medikamentu atlikumu nodot var aptiekās.

Protams, ka ne farmaceitiskie, ne arī jebkāda cita veida atkritumi nedrīkst atrasties vidē.  Pēc būtības pastāv arī risks, ka atkritumos izmestos medikamentus varētu „izmakšķerēt” bērni un spēlēt „dakterīšus” vai apēst tableti kā konfekti.  Cilvēkam vislielākais risks ir nonākt saskarē ar izlietotajām šļircēm, kuru lietotājs slimo ar AIDS, hepatītu u.t.t. Diemžēl vairums šādas šļirces atrodamas vārtrūmēs, atpūtas vietās u.c.

Arnis Ludboržs
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Vides un zemes dzīļu nodaļa
Vides risku daļa

Ir skaidrs, ka ES humāno zāļu direktīva 2001/83/EK uzdod novērtēt un  izvērtēt humāno zāļu ietekmi uz vidi, taču tai pat laikā preambulas 18.punkts paredz, ka neatkarīgi no pētījuma rezultātiem, šis kritērijs nevar kalpot par iemeslu zāļu reģistrācijas atteikumam. Tas nozīmē, ka kaut kāda informācija par konkrēto zāļu ietekmi uz vidi gan reģistrācijas pieteicēju (zāļu ražotāju), gan nacionālo kompetento iestāžu rokās ir, taču tai ir informatīvs raksturs.

Pieņemot, ka lielākā zāļu tirgus daļa ir sintētiskas organiskās vielas, loģiski jāsecina, ka šīs vielas metabolītu veidā, respektīvi, no cilvēka organisma, vai tīrā veidā, respektīvi, ja tās vidē vienkārši „iemet”, nonāk vidē un rada noteiktu risku. To, kāds ir šis risks noteikt var tikai tad, ja zina, pirmkārt, vidē nonākušo vielu bīstamību, un otrkārt, cik lielā mērā vide un konkrētās tās daļas (vispirms jau ūdens, tad gaiss un augsne, dzīvie organismi ūdeņos, augsnē) ir pakļautas šo vielu iedarbībai.

Var apgalvot, ka zāļu iedarbība uz vidi noteikti ir! Cik liela – tas nav zināms, jo jautājums nav pētīts. Līdz ar to, ņemot vērā piesardzības principu, būtu pēc iespējas jāsamazina katra cilvēka „personīgais ieguldījums” vidē vispirmām kārtām, atsevišķi savācot tās zāles, kurām ir beidzies derīguma termiņš un nododot tās tuvākajā aptiekā pareizai iznīcināšanai. Atcerēsimies, ka zāles ar pagājušu derīguma termiņu vairs nav zāles, bet gan bīstamie atkritumi!

Inga Zemdega – Grāpe
SIA Euroaptieka valdes locekle

Esam aprēķinājuši, ka Euroaptiekai veco medikamentu utilizācija prasa papildus izdevumus, apmēram 350 Ls mēnesī, tomēr tā ir mūsu kā uzņēmēju sociālā atbildība! Mēs nevaram vienkārši noskatīties kā tiek piesārņoti meži un ūdeņi vai, kas vēl trakāk, bērni nonāk saskarē ar šiem bīstamajiem atkritumiem. Šobrīd esam noslēguši līgumu ar atkritumu savākšanas uzņēmumu BAO, kurš garantē drošu medikamentu savākšanu no aptiekām un to iznīcināšanu nekaitējot apkārtējai videi. Patlaban katrā ārpusrīgas aptiekā ik mēnesi savācam aptuveni 5 litrus, savukārt katrā Rīgas aptiekā – 10 kg veco un nederīgo medikamentu.



Dagnija Veidemane,
SIA Euroaptieka mārketinga vadītāja