GRIPA

akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu bojājums, drudzis un organisma intoksikācija. (Novecojies nosaukums - influence.) Izplatās epidēmiju un pandēmiju veidā, kuras aptver daudzas valstis un kontinentus. No 1969. gada gripas uzliesmojumi novērojami gandrīz katru gadu, parasti aukstā un mitrā laikā. Gripu ierosina miksovīruss, kas ārējā vidē nav sevišķi izturīgs. Augsta t°, saules stari, dezinfekcijas līdzekļi to iznīcina

ātri; zemā t° vīrusa dzīvotspēja saglabājas ilgāk. Infekcijas avots ir slims cilvēks, kas vīrusu izdala ar sīkiem gļotu pilieniem šķaudot un klepojot. Inficēšanās notiek pa gaisu, kā arī ar traukiem u.c. sadzīves priekšmetiem, ja tie ir inficēti ar slimnieka izdalījumiem no augšējiem elpošanas ceļiem. Cilvēka uzņēmība pret gripu ir ļoti liela. Imunitāte pēc pārslimošanas ir īslaicīga (2 - 3 gadi) un tikai pret attiecīgo vīrusa tipu. Ar to arī izskaidrojams viena noteikta gripas vīrusa tipa izraisīto epidēmisko uzliesmojumu periodiskums. Iekļuvis cilvēka organismā, vīruss vairojas elpošanas ceļu epitēlijšūnās. No turienes vīruss, tā izdalītie toksīni, kā arī vīrusu un audu sabrukšanas produkti iekļūst asinīs un rada smagu organisma intoksikāciju. Inkubācijas periods parasti ilgst 1 - 2 dienas. Slimība sākas pēkšņi. Tai raksturīgas galvenokārt intoksikācijas pazīmes: paaugstināta t°, drebuļi, galvassāpes, slikta pašsajūta, sāpes acu ābolos, kaulos, muskuļos. Rodas sāpes kaklā, sauss klepus. Dažreiz var būt asinsizplūdumi ādā un gļotādā, deguna asiņošana. Parasti cilvēks izveseļojas 5 - 10 dienās. Tomēr nespēks un samazinātas darbaspējas saglabājas vēl ilgu laiku. Visbiežākās gripas komplikācijas ir plaušu karsonis, deguna blakusdobumu iekaisumi, miokarda infarkts. Sevišķi smagi gripa noris bērniem, veciem cilvēkiem, kā arī slimību novājinātiem cilvēkiem. Slimība tiem ieilgst, biežāk rodas komplikācijas. Ārstēšana. Slimniekam jāievēro gultas režīms; svarīga ir rūpīga kopšana. Izmanto dažādus simptomātiskus līdzekļus (t° pazeminātājus, atkrēpošanas līdzekļus, pretsāpju līdzekļus u.c), slimības pirmajās stundās - pretvīrusu preparātu remantadīnu. Komplikāciju ārstēšanai lieto antibiotikas. Ja gripa ir smagā formā, slimniekam ievada specifisko gamma globulīnu. Profilakse. Slimnieka izolācija, personiskās higiēnas ievērošana, organisma norūdīšana, telpu vēdināšana. Specifiskai profilaksei izmanto remantadīnu, vakcīnu. Epidēmisko uzliesmojumu laikā lieto interferonu un laktoglobulīnu, kuri rada īslaicīgu imunitāti.