Iedzīvotāji un tirgotāji par bezrecepšu zālēm lielveikalos, aptiekas - pret
Pētījumā arī secināts, ka lielākā daļa jeb 83% aptaujāto iegādātos pretsāpju medikamentus, bet divas trešdaļas - pretdrudža medikamentus un līdzekļus pret klepu.
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs atzīst, ka atsevišķu grupu bezrecepšu medikamentu, piemēram, pretsāpju, pretdrudža, vēdera un zarnu darbības veicinošo vai pretsmēķēšanas medikamentu tirgošana veikalos vai citās mazumtirdzniecības vietās būtu tikai un vienīgi atbalstāma.
Procentuāli no realizēto medikamentu iepakojumu skaita pērn sadalījums bijis šāds - 56% recepšu un 44% bezrecepšu medikamenti, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkoptie dati par 2012.gadu.
Latvijā gan pēc aptieku skaita, gan apgrozījuma lielākās aptieku ķēdes "Mēness aptieka" īpašnieces AS "Sentor Farm aptiekas" valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis nekomentē šos rādītājus. Viņš arī neatklāj, vai aptieku ķēdei būtu būtisks pārdošanas apjoma samazinājums, ja kādas noteiktas bezrecepšu medikamentu grupas produktus atļautu tirgot ārpus aptiekām.
Romanovskis vien uzsver, ka farmācija ir viena no visvairāk uzraudzītajām nozarēm un tajā ir definēti skaidri spēles noteikumi. Viens no tiem paredz, ka jebkuru medikamentu ir aizliegts tirgot ārpus tam īpaši paredzētas vietas - aptiekas.
Runājot par ZVA datiem un bezrecepšu medikamentu tirgus daļu un to, kāpēc aptiekas tik ļoti turas pie "burta ievērošanas" jeb noteikumiem, kas regulē medikamentu tirdzniecību tikai aptiekās, Danusēvičs norāda, ka, visticamāk, tas ir skaidrojams ar aptieku ķēžu vēlmi nosargāt noteikto pārdošanas sektoru un pozīcijas jau tā stingri regulētajā biznesā vidē.
Jautāts, vai un kā Tirgotāju asociācija iesaistīsies šī jautājuma aktualizēšanā, Danusēvičs atzīmē, ka, iepazīstoties detalizētāk ar līdzšinējo regulējumu, LTA varētu pēc kāda laika arī izstrādāt ierosinājumus, ko iesniegt izskatīšanā Veselības ministrijā.
Saskaņā ar ZVA statistiku par pērno gadu medikamentu tirgū 18% no finanšu apgrozījuma veido bezrecepšu medikamenti, bet 82% - recepšu zāles, galvenokārt valsts kompensētās zāles ar Ministru kabineta noteikumos noteiktu piecenojuma līmeni, kas ir ļoti niecīgs, skaidro Aptieku īpašnieku asociācijas vadītājs Jānis Lībķens.
Viņš atzīmē, ka, pārdodot aptiekā tikai recepšu zāles, aptiekas pastāvēšana nav ekonomiski pamatota, līdz ar to var secināt, ka bezrecepšu medikamenti aptiekām ir kā sava veida "drošības spilvens".
"Bezrecepšu zālēm ir ļoti liela nozīme aptiekas pastāvēšanai, jo bez tām aptieka nevar izdzīvot," uzsver Lībķens.
Rīga, 20.maijs, NOZARE.LV.
Foto: Edijs Pālens/ LETA
