Ne visiem pavasara iestāšanās asociējās ar spīdošiem saules stariem, garām vakara pastaigām parkos un bezrūpīgu laiskošanos pie dabas krūts - daudziem dabas atdzimšanas laiks izraisa apsārtušus degunus, iesnas un citus ziedoņa atnestos alerģijas simptomus.

Kā cilvēkam rīkoties, ja arī viņu skāris kāds no kaitinošajiem pavasara alergēniem, skaidro "A Aptieku" tīkla farmaceite Iveta Lapiņa - Beroza.

Vai alerģija var parādīties cilvēkam, kam nekad iepriekš tāda nav bijusi?
"Pavasara vēstnešu izraisīta alerģija var pēkšņi parādīties jebkurā vecumā, kad imūnsistēma ieviesusi augstāko trauksmes līmeni un pret ierastām normālās apkārtējās vides molekulām reaģē ar smago artilēriju, izraisot cilvēkam alerģijai raksturīgos simptomus. Tas, ka bērnībā alerģijas neskāra, nenozīmē, ka tās pirmo reizi nevar pārsteigt pat sirmā vecumā," stāsta Iveta Lapiņa - Beroza.

Tāpat jo īpaši jāuzmanās, ja vienam no vecākiem ir tendence uz alerģiskumu, kā arī ja ģimenē esat pirmdzimtais – šādā gadījumā pastāv lielāka varbūtība iegūt kādu alerģiju nekā jaunākajiem brāļiem vai māsām.

Kā atzīst A Aptieku farmaceite, tad alerģijas iedalās arī pa vecuma posmiem. Proti, agrīnam vecumam visbiežāk raksturīgas alerģijas uz kādu konkrētu pārtikas produktu grupu, vēlāk – uz ziedputekšņiem un dzīvniekiem. Taču ar laiku tās var mazināties vai pāriet pavisam, bet pastāv arī liela varbūtība, ka paaugstinātā jutība transformēsies kādā citā alerģijas paveidā. Arī apkārtējā vide un piekoptais dzīves veids var veicināt vai tieši pretēji – mazināt alerģijas attīstību. Piemēram, ja mazulis aug pārspīlēti sterilā vidē, kurā regulāri tiek pielietoti dažādi agresīvi ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi un atsvaidzinošie aerosoli, tiek izjaukta normāla apkārtējā vide, kas palīdz nodrošināt stabilu bērna imunitātes attīstību.

Kādi ir visizplatītākie alerģijas simptomi?
"Ja alergēnu ieelpo, tad tie skar augšējos elpceļus un izpaužas kā polinoze – bieža šķaudīšana, tekošs deguns, asarojošas niezošas acis, klepus. To izraisītāji ir ziedputekšņi, pelējumu sporas, sadzīves putekļu ērce un citi. Hroniskas polinozes var provocēt deguna blakusdobumu iekaisumus. Ja alergēns skar dziļākos elpceļus, tad var izveidoties astma. Vēl alergēns var ienākt caur gremošanas traktu. Tas izpaudīsies kā izsitumi uz ādas jeb nātrene. Bet zarnu gļotādas destrukcija liecinās par nopietnu pārtikas alerģiju. Biežākie produkti, kas izraisa alerģijas ir govs piens, kvieši, sojas pupas, zemesrieksti, olas. Tāpat ilgstošas vīrusu, baktēriju vai vienšūnu infekcijas var izraisīt tādas autoimūnās saslimšanas kā reimatoīdo artrītu un sarkano vilkēdi," skaidro Iveta Lapiņa - Beroza.

Kā vislabāk ar alerģiju cīnīties?
"Pirmais solis cīņā ar alerģiju ir noskaidrot alerģijas izraisītājus un izvairīties no tiešas nonākšanas kontaktā ar alergēnu. Piemēram, ja alergēns ir ziedputekšņi, tad vērtīgi būtu noskaidrot – konkrēti tieši no kura koka / krūma / auga alerģija radusies un sekot tā ziedēšanas ciklam," norāda farmaceite.

Parasti alerģiju labi iespējams kontrolēt ar aptiekā pieejamiem bezrecepšu medikamentiem. Izšķir pirmās paaudzes antihistamīna preparātus (klemastīns, hloropiramīna hidrohlorīds, kvifenadīns), kurus jālieto vairākas reizes diennaktī, turklāt tie bieži izraisa miegainību, tāpēc ieteicami lietot pirms naktsmiera.

Otrās paaudzes antihistamīna medikamenti (loratidīns, cetirizīns utt.) mazāk ietekmēs normālas ikdienas aktivitātes, jo neizraisa miegainību un pilnīgi pietiek ar vienu lietošanas reizi diennaktī.

Tāpat lielisks ierocis cīņā ar alerģijām būs profilaktiskie līdzekļi un vitamīni vispārējās imunitātes stiprināšanai:
* Pirmkārt tas būtu C vitamīns lielās devās (1000 - 2000 mg dienā) kopā ar rutīnu - tas palīdzēs stabilizēt kapilāru sieniņas iesnu gadījumā.

* E vitamīns - antioksidants, kas cīnās ar organismā sastopamajiem brīvajiem radikāliem, samazina IgE. E vitamīnu satur zaļie lapu dārzeņi, augu eļļas, rieksti, īpaši valrieksti un sēklas. Dienas deva pieaugušajiem būs 200 - 400 starptautiskās vienības.

* A vitamīns - kopā ar cinku ir ļoti svarīgi elementi imunglobulīna A (Ig A) un antivielu veidošanā, tie atpazīst alergēnu, kas nonākuši gremošanas traktā un nepieļauj tā nonākšanu asinsritē.

* B grupas vitamīns - pantotēnskābe - veicina virsnieru darbību un endogenā kortizona veidošanos, kas mazina organisma izraisītās alerģiskās reakcijas.

* Omega 3 taukskābes - piedalās prostoglandīnu sintēzē, kas mazinās ar alerģiju saistītu iekaisumu.

* Kalcija hlorīds - pie dažādām alerģijām, samazina histamīna darbību (nelietot kopā ar C vitamīnu).

* Cinks - antioksidants, kas paaugstina imunitāti, palīdz veidot jaunas imūnšūnas, atvaira vīrusu infekcijas, palīdz ātrāk sadziedēt bojātus audus un nodrošina kologēna sintēzi ādā.

* Selēns - antioksidants, kas kopā ar E vitamīnu pastiprina antioksidatīvās īpašības.

* No tautas medicīnas pieejamajiem līdzekļiem pret alerģiju vislabāk palīdzēs Trejdaivu sunīšu lakstu novārījums, ko var lietot iekšķīgi, kā arī pievienot vannas ūdenim. Labi noderēs arī tādi organismu attīrošie un aknu darbību uzlabojošie augu valsts preperāti kā pieneņu saknes un dadžu saknes novārījumi.

Vai alerģijas apkarošanas veids atkarīgs arī no tā, vai cilvēkam ir kāda hroniska kaite vai arī alerģija uzradusies pirmo reizi?
"Jā, parasti veselam cilvēkam vienreizēja saskare ar alergēnu visticamāk neizraisīs nekādus īpašus draudus veselībai. Savukārt, ja saskare ar alergēnu ir ilgstoša un papildus ir kāda hroniska slimība, tad alerģija var izpausties ar smagākiem simptomiem un saasināt hronisko slimību, piemēram, astmu. Šādās situācijās būtu jāvēršas pie atbilstoša speciālista, kas nozīmēs nepieciešamo medikametozo terapiju – gan hroniskās kaites, gan alerģijas kontrolei, " stāsta A Aptieku tīkla pārstāve.

Cik spēcīgas var būt alerģijas izraisītās sekas?
"Smagākā un bīstamākā alerģiskā reakcija ir anafilaktiskais šoks. Šādus smagus simptomus var izraisīt injicēti serumi pret dažādiem slimību izraisītājiem (difterija, stinguma krampji), medikamenti (penicilīns) un lapseņu vai bites dzēlieni," atzīmē Iveta Lapiņa - Beroza.

Speciāliste skaidro, ka pirmreizējā kontaktā ar alergēnu organisms tiek sensibilizēts. Nonākot otrreizējā kontaktā ar alergēnu notiek strauja ķēdes reakcija, kad no specifiskām šūnām vienlaicīgi tiek atbrīvots liels daudzums bioloģiski aktīvas vielas (iekaisuma mediatori), kas izraisa kaskādes reakciju un rezultējas ar bronhu spazmām, strauja asinsspiediena samazināšanos, samaņas zudumu. Ja laikus netiek sniegta medicīniskā palīdzība, tad var iestāties pat nāve.

Cik ilgi turpinās tā sauktā pavasara alerģija – vai tikai pavasarī, vai arī tas atkarīgs no konkrētā cilvēka?
"Pavasara alerģija ilgst tik ilgi, cik ilgi zied konkrētais augs kura ziedputekšņi izraisa alerģiju. Ziedēšanas ilgums ir atkarīgs no katra auga veģetācijas īpatnībām un laika apstākļiem. Tas var ilgt no februāra vidus līdz oktobrim. Meteoroloģiskie apstākļi – relatīvi sauss un vējains laiks palielinās gaisā esošo ziedputekšņu koncentrāciju, taču pēc lietus gaisā cirkulējošo ziedputekšņu un putekļu koncentrācija ievērojami samazināsies," rezumē Lapiņa - Beroza.

Informāciju sagatavoja Laima Šeniņa, "A Aptieku" tīkla pārstāve
Foto: Stock.XCHNG