Koalīcijas politiķi: Veselības nozares finansējuma jautājumi jāvērtē kontekstā ar plānotajām reformām
Valdošās koalīcijas partijas kā risinājumu veselības nozares problēmām saredz plānotās reformas, uzsverot, ka arī finansējuma jautājumi jāvērtē kontekstā ar plānotajām izmaiņām.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis sacīja, ka valdība ir pieņēmusi ļoti izsvērtu rīcības plānu, kurš paredz konkrētu veselības sistēmas reformu piedāvājuma sagatavošanu. Kad reformu piedāvājums būs redzams, tiks domāts un spriests par nepieciešamajiem līdzekļiem. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jau ir norādījis, ka veselības aprūpes reformas sākumam būs pieejami 35 miljoni eiro, atgādināja Brigmanis.
Politiķis norādīja, ka vienoties ar Valda Kera vadīto Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA) par viņu prasīto līdzekļu apjoma piešķiršanu veselības aprūpei pašlaik nav iespējams, jo šādas naudas nav. Viņš retoriski vaicāja, vai kāds rosina papildus prasīto naudu iegūt, to atņemot skolotājiem, pensionāriem, kultūras darbiniekiem vai sabiedriskajiem medijiem, - politiķis uzsvēra, ka šāda rīcība ir nepieļaujama. Situācijā, kad papildu līdzekļu nav, no tā, ka tiktu prasīta Kučinska demisija, papildu nauda nerastos, akcentēja ZZS frakcijas vadītājs.
Brigmanis arī uzsvēra, ka Kera rīcībā vērojams politiskais uzstādījums jeb politiskais zemteksts, ka "Zaļo un zemnieku savienības valdība neder". To netieši Keris esot paudis intervijā Latvijas Radio. Taujāts, vai ar arodbiedrību ir iespējams rast kādu kompromisu, Brigmanis atbildēja, ka, tā kā Kera uzstādījums esot "uzreiz dot naudu", kuras nav, vai arī tiks prasīta Ministru prezidenta demisija, tas liecina, ka kompromisu atrast būs grūti. Politiķis gan nezina, kā labā Keris īstenojot šādu pret ZZS vērstu politisko uzstādījumu. Brigmanis reizē piebilda, ka sabiedrība "redz, kas notiek", jo rodas jautājums, kāpēc šādu politisko uzstādījumu nebija, kad tika veidots 2016.gada budžets un valdību vadīja partija "Vienotība".
Taujāts par to, vai šīs situācijas dēļ nav plānots aicināt no amata atkāpties veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS), ZZS frakcijas vadītājs atjautāja "Un ko tas dotu?" un piebilda, ka veselības ministram nav naudas drukāšanas mašīnas. Ministra demisija problēmu neatrisinātu, un paradoksālākais šajā situācijā ir, ka Kera vadītā arodbiedrība neprasa Belēviča demisiju, bet apsver iespēju prasīt valdības vadītāja atkāpšanos. Tas apliecina politiskā zemteksta pastāvēšanu, ka Kerim neder tas, ka ZZS vada valdību, skaidroja Brigmanis.
Taujāts par to, vai ZZS nemeklējot citu personu veselības ministra amatam, politiķis atbildēja noliedzoši, šādu iespēju nodēvējot par "pupu mizām un tukšu runāšanu". Brigmanis noliedza arī to, ka veselības ministra amatam tiktu vērtēta Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītājas Līgas Kozlovskas kandidatūra.
"Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka, risinot veselības aprūpes nozares problēmas, veselības ministram jāpiedāvā gan īstermiņa, gan arī ilgtermiņa risinājums. Lai runātu par finansējuma pieaugumu ilgtermiņā, nepieciešama informācija par plānotajām reformām nozarē, tomēr Belēvičs "Vienotībai" nav prezentējis plānoto reformu vai veselības aprūpes finansēšanas modeli, turpināja politiķe.
Taujāta par iespēju nodrošināt lielāku finansējuma palielinājumu nozarei nākamā gada budžeta kontekstā, Āboltiņa sacīja, ka par to varēs diskutēt arī tad, kad nākamā gada budžets būs Saeimas darba kārtībā. Viņa piekrīt, ka nozares finansējums ir nepietiekams, tomēr šo jautājumu nevar risināt tikai matemātiski, bet nepieciešamas arī reformas. Politiķe uzsvēra, ka "Vienotība" jau iepriekš pauda, ka obligātā veselības apdrošināšana būtu jāievieš no nākamā gada.
Lūgta vērtēt Belēviča veikumu, Āboltiņa pauda viedokli, ka tas būtu jādara premjeram, ZZS un arī sabiedrībai. "Vienotība" no ministra sagaida plānoto izmaiņu prezentēšanu jau tuvākajā laikā, akcentēja "Vienotības" līdere.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA stāstīja, ka Belēvičs iepriekš informēja nacionālo apvienību, ka tiek plānotas reformas, taču vēl neprecizēja, kādu nozares finansēšanas modeli viņš atbalsta. Runājot par veselības aprūpes nozares problēmu risinājumu, jāsaprot, kādas reformas nozarē ir gaidāmas.
Runājot par veselības aprūpes nozares finansējuma modeļa izmaiņu laiku, Bērziņš pieļāva, ka tas varētu būt iepriekš Veselības ministrijas pārstāvju minētais 2018.gads, tomēr tas ir atkarīgs no ministra spējām panākt šādu izmaiņu pieņemšanu. Lūgts vērtēt Belēviča darbu, nacionālās apvienības līderis norādīja, ka ministram priekšā ir liels izaicinājums, līdz ar to jāskatās, vai viņš tiks ar to galā.
LETA
