Latvijā augsta saslimstība un mirstība no insulta
Kā atklāj pacientu biedrības "ParSirdi.lv" maijā veiktā aptauja, Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti augsts pašnovērtējums, vērtējot savas zināšanas par insultu, taču, lūgti spontāni minēt vismaz vienu insulta pazīmi, 44% no gandrīz 1000 aptaujātajiem nespēja nosaukt nevienu.
Kardiologi un neirologi atgādina, ka insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas visbiežāk attīstās asinsvada nosprostojuma jeb trombu dēļ, bet retāk asinsvada plīsuma dēļ. Mediķi uzsver, ka slimība ir novēršama un tai nav jābūt letālai, bet svarīgi ir laicīgi vērsties pie ārsta, lai saprastu, vai pastāv insulta risks, kā arī prast slimību atpazīt, ja tā tomēr ir skārusi, lai laicīgi izsauktu mediķus un saņemtu palīdzību.
"Vienā insulta minūtē cilvēks zaudē aptuveni trīs nedēļas no dzīves," diskusijā skaidroja neiroloģe Ilga Ķīkule. Viņa piebilda, ka vienā insulta minūtē tiek zaudētas arī aptuveni divi miljoni nervu šūnas, tādējādi palielinās komplikāciju, tai skaitā invaliditātes risks pēc insulta pārciešanas.
Lai gan insulta risks sevišķi pieaug cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma, tas var skart ikvienu. Kardiologs Gustavs Latkovskis iesaka ievērot šādus insulta profilakses pasākumus - regulāri pārbaudīt asinsspiedienu, jo tas ir galvenais insulta riska faktors, regulāri pārbaudīt pulsu, holesterīna un cukura līmeni, nesmēķēt un neelpot cigarešu dūmus, ievērot pareizus ēšanas paradumus, samazināt sāls daudzumu uzturā, vismaz 2,5 stundas nedēļā nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un izvairīties no pārmērīgas alkohola lietošanas.
"Pats cilvēks var maldīgi uzskatīt, ka viņam nav insulta riska, bet patiesībā viņam tāds var būt," teica Latkovskis. Kardiologs uzskata, ka insulta akūtā ārstēšana Latvijā ir ļoti augstā līmenī, tomēr, lai samazinātu insulta pacientu skaitu un izglābtu vairāk dzīvību, ļoti svarīga ir pacientu informētība, centieni insultu novērst, pirms tas iestājies, un arī spēja to atpazīt, lai laicīgi saņemtu mediķu palīdzību. Mediķis uzskata, ka bērniem jau deviņu līdz desmit gadu vecumā būtu jāzina un jākontrolē savs holesterīna līmenis un asinsspiediens, tāpat kā tas būtu jādara jebkuram citam iedzīvotājam.
Pasaulē insultu katru gadu pārcieš aptuveni 15 miljoni cilvēku, no tiem pieci miljoni kļūst atkarīgi no citiem, bet vēl pieci miljoni mirst. Latvijas mediķi mudina atcerēties, ka insulta galvenās pazīmes ir vienpusējs ķermeņa vājums vai kustību zudums, šķība seja, vienpusējs notirpums, kustību koordinācijas traucējumi un reibonis, nespēja runāt un saprast teikto, kā arī redzes traucējumi ar dubultošanos un reiboņiem. Šie simptomi attīstās pēkšņi un strauji.
Ja radušās aizdomas par insultu, speciālisti aicina nekavējoties izsaukt ātro palīdzību, zvanot uz tālruni 113, jo svarīga ir katra minūte.
Rīga, 14.maijs, LETA.
Foto: Stock.XCHNG
