Latvijā strauji pieaug bērnu un pusaudžu skaits ar lieko svaru
Aptaukošanās saistās ar nopietniem veselības traucējumiem, kas attīstās agrīni un noved pie dzīves kvalitātes pasliktināšanās, nereti pat dzīvības apdraudējuma, atgādina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti.
Pēdējo 20 gadu laikā bērnu saslimstība ar otrā tipa cukura diabētu Eiropas Savienībā pieaugusi desmit reizes, šodien, atklājot svara korekcijas programmu bērniem un jauniešiem, kuri cieš no liekā svara, norādīja Bērnu slimnīcas endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Kairiša. Cukura diabēts ir viena no komplikācijām, kuru var izraisīt liekais svars, un saslimstība ar to Latvijā un citviet pasaulē turpina pieaugt. Tāpat liekais svars var izraisīt tādas problēmas kā paaugstināts arteriālais asinsspiediens, traucēta tauku vielu maiņa, traucēta olnīcu darbība meitenēm, nepareiza elpošana miegā, elpošanas orgānu darbības traucējumi, aknu funkciju traucējumi, dziļo vēnu tromboze un ortopēdiskas problēmas. Pašreizējā klīniskā pieredze Latvijā par strauji pieaugošo pusaudžu skaitu ar lieko svaru ir pamats šo problēmu izvirzīt valstiskā līmenī, veidot īpašu svara korekcijas programmu, lai mazinātu hronisku slimību attīstību un mirstības palielināšanos, uzsver speciāliste.
Galvenais svara korekcijas programmas mērķis ir palīdzēt bērnam un ģimenei mainīt dzīvesveidu, kas ļautu nepieņemties strauji svarā vai vispār apturētu svara pieaugumu, uzsver Bērnu slimnīcas pediatrs Jurgita Gailīte. Vai bērnam jāzaudē svars ir atkarīgs no bērna vecuma, vispārēja stāvokļa, aptaukošanās pakāpes un esošām komplikācijām, ko izraisījis liekais svars. Šajā gadījumā komanda rūpīgi izvērtē svara samazināšanās taktiku, lai, pirmkārt, netraucētu bērna augšanu un attīstību, nepieļautu strauju svara zudumu, kas varētu negatīvi ietekmēt bērna veselību, nepieļautu badošanās, svara svārstības utt. Mūsu komandas darba efektivitāte lielā mērā ir saistīta ar ģimenes un bērna motivāciju ne tikai mainīt svaru, bet arī gatavību mainīt ikdienas paradumus. Līdz šim programmu izgājuši 56 bērni, no kuriem kā veiksmes stāstu varu minēt 17 gadīgu puisi, kurš pēc programmas mainījis ēšanas paradumus (pavisam atteicies no saldinātiem un gāzētiem dzērieniem, ierobežojis saldumus, sācis apmeklēt baseinu), kā rezultāta ir spējis samazināt savu svaru no 103kg uz 88kg, teic J.Gailīte.
Uzsākot programmu, bērni saņem dažādu speciālistu konsultācijas, kuri novērtē bērna vispārējo fizisko un psiholoģisko stāvokli, piemērojot labāko ārstēšanas taktiku, kas iekļauj gan individuālu treniņu programmu, gan īpaši piemērota uztura plānu u.c. Lai bērniem un jauniešiem vairotu izpratni par veselīga ēdiena pagatavošanu un lietošanu ikdienā, uztura speciālists kopā ar programmas dalībniekiem gatavo ne tikai veselīgu, bet arī gardu maltīti, kurai produktus sagādā uzņēmums Rimi Latvia. Programmas aktīvais darbs uz vietas slimnīcā norit divas dienas ar atkārtotām un programmas uzturošām konsultācijām pie speciālistiem vēlākā laikā periodā.
Visu speciālistu darbs svara korekcijas programmas ietvaros sastāv no divām daļām jeb dienām- teorētiskās un praktiskās, stāsta Bērnu slimnīcas uztura speciāliste Olga Maslova. Pirmās konsultācijas laikā notiek pacienta antropometrisko parametru novērtēšana, dzīves anamnēzes izvērtēšana, kā arī novērtējam pacienta fizisko aktivitāti, un salīdzinām ar ikdienā uzņemto enerģijas daudzumu. Sarunas laikā novērtējam bērna ēšanas paradumus, konstatējam galvenās problēmas, kas ir saistītas ar uztura uzņemšanu. Balstoties uz iegūtiem datiem, ēšanas paradumiem un dzīvesveida novērtēšanas aptaujas rezultātiem, tiek izstrādātas individuālās rekomendācijas un sastādīta individuāla bērna ēdienkarte. Savukārt otrās konsultācijas dienā notiek darbā praktiskā daļa. Tā ir grupu nodarbība, kurā trīs pacienti un viņu vecāki kopā ar uztura speciālistu gatavo maltīti, kas atbilst veselīga uztura pamatprincipiem. Gatavošanas laikā uztura speciālists apmāca bērnus un vecākus, kā gatavot ēdienus, nepievienojot daudz taukvielu, cukuru un sāli. Pacienti un viņu vecāki tiek izglītoti par pārtikas produktu sastāvu, to enerģētisko vērtību un ietekmi uz organismu.
"Vēl aizvien daļā sabiedrības ir izplatīts uzskats, ka veselīgs ēdiens bieži vien nav garšīgs ēdiens. Taču tā nav taisnība! Daudzi našķi un gardumi ir ne vien gardi, bet arī ļoti veselīgi, piemēram, grieķu jogurts ar svaigām ogām, augļu smūtijs vai pašu gatavots enerģijas batoniņš ar riekstiem un žāvētiem augļiem. Turklāt lielākoties tie ir gardumi, kuru pagatavošana ir vienkārša un neaizņem daudz laika," komentē Rimi šefpavārs Normunds Baranovskis.
Bērnu slimnīcas fizioterapeits Ilze Napituhina stāstīja, ka programmas ietvaros tiek izvērtētas gan ikdienas fiziskās aktivitātes, gan veikts funkcionālais novērtējums, kas ietver stājas un gaitas novērtēšanu, muskuļu garuma un spēka testus. Savukārt otrajā dienā kopā ar bērniem veicam aerobās slodzes treniņu, sastādot individuālo vingrojumu programmu, kā arī rekomendācijas vecākiem.
Ergoterapeits kopā ar pacienta ģimeni izvērtē dienas fizisko aktivitāšu apjomu, aizpilda aktivitāšu aptaujas lapu, kur diena ir sadalīta pa 30 min. laika posmiem. Tiek atzīmēti gan periodi, kad bērns ir fiziski aktīvs, gan zemas intensitātes aktivitātes (ceļš uz skolu, pastaigas, mājas pienākumu pildīšana). Vecākiem un bērniem tiek dotas rekomendācijas par fizisko aktivitāšu nozīmi ikdienā, to laika un intensitātes palielināšanas iespējām, sadalījumu dienas garumā un kontroles iespējām. Programmas otrajā dienā tiek organizētas grupas nodarbības par ergonomiku un locītavu aizsardzības pamatprincipiem, veicot ikdienas aktivitātes, piemēram, par sēdus pozu skolā un mājās, pildot mājas darbus, par nepieciešamiem krēsla un galda parametriem, skolas mugursomas izvēli un regulēšanu, kā arī par smaguma pārvietošanas principiem, norādīja Bērnu slimnīcas ergoterapeite Olga Gluza.
Ir svarīgi uzstādīt konkrētus mērķus kā ģimenei, tā arī speciālistu komandai, lai sasniegtu iespējami labākos rezultātus. Katrs speciālists individuāli piemēro ārstēšanās taktiku, kas balstās uz iepriekšēju pacienta izpēti konkrētā jomā. Taču tikpat svarīgi ir šos dažādos novērojumus un ārstēšanas metodes savienot vienotā programmā, kas spētu pēc iespējas efektīvāk, kvalitatīvāk un ērtāk pacientam sasniegt vēlamo rezultātu. Uzturs ir ļoti lielā mērā atkarīgs no fizisko aktivitāšu daudzuma un veida, turklāt psiholoģiskais stāvoklis ietekmē programmas izpildi un norisi no visiem aspektiem, tāpēc pats svarīgākais, programmas veiksmīgai darbībai, ir tieši speciālistu komandas darbs, kurš rūpīgi jāuzrauga un jākoriģē, stāsta rehabilitalogs Ilze Tāse.
Bērniem ar lieko svaru nereti ir nepieciešama psiholoģiska palīdzība un psihokorekcijas darbs, kas ir atkarīgs no viņu vecuma, personības iezīmēm un motivācijas līmeņa, stāsta Bērnu slimnīcas psihologs Karīna Agadžanjana. Līdz ar to, bērna liekā svara problēmas risināšanā būtiska nozīme ir viņu vecākiem, kā atbalsta sistēmai. Psihologa darbs ir orientēts uz bērna psihoemocionālā stāvokļa un pašvērtējuma izvērtēšanu, noskaidrojot sociālās adaptācijas un stresa pārvarēšanas iemaņas un bērna motivāciju, kas vērsta uz sasniegumiem. Nereti konsultācijas laikā vecākiem aktualizējas jautājumi par bērna vecumposma īpatnībām, audzināšanas metodēm, uzvedības korekcijas iespējām un savstarpējām attiecībām. Tie ir jautājumi, kas ģimenē ir ļoti piemilzuši un nereti tieši tas var būt bērna liekā svara cēlonis. Līdz ar to ģimene tiek aplūkota kā viens veselums un bērna liekā svara problēma tiek apskatīta ģimenes kontekstā.
