Latvija un Grieķija iegūst tiesības neuzņemt ģenētiski modificētu kukurūzu
Latvija un Grieķija iegūst tiesības neuzņemt savā teritorijā ASV uzņēmuma "Monsanto" ģenētiski modificēto kukurūzu, vēsta aģentūra "Reuters".
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) martā apstiprinātajām regulām atsevišķas valstis var pieprasīt, lai tās netiek iekļautas kompāniju pieteikumos ģenētiski modificēto kultūraugu atļaujas iegūšanai.
Ģenētiski modificētie kultūraugi tiek plaši audzēti Amerikās un Āzijā, bet Eiropā vienīgā audzētā šķirne ir "Monsanto" pret kaitēkļiem noturīgā "MON810" kukurūza, turklāt ES valda atšķirīga nostāja pret ģenētiski modificētiem kultūraugiem.
Francija un Vācija iebilst pret ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, savukārt Lielbritānija atbalsta, bet Skotijas valdība - neatbalsta.
ES jaunās regulas ir izraisījušas neapmierinātību ģenētiski modificēto augu industrijā un ASV, kas vēlas, lai Eiropa pilnībā atver savas durvis ASV ģenētiski modificētajiem augiem, un gribētu iekļaut šādu punktu topošajā ES un ASV brīvās tirdzniecības likumā.
Eiropas Komisija (EK) pagājušajā nedēļā apstiprināja, ka tikai Latvija un Grieķija ir oficiāli lūgušas, lai tās netiktu iekļautas "Monsanto" pieteikumā par "MON810" kukurūzas audzēšanu.
Aģentūras "Reuters" rīcībā nonākusī "Monsanto" atbilde Latvijai liecina, ka ASV uzņēmums pakļausies šai prasībai.
Vienlaikus "Monsanto" paziņojis, ka atsevišķu valstu pretošanās ģenētiski modificētiem kultūraugiem ir "pretrunā ar zinātnisku vienprātību par "MON810" nekaitīgumu".
"Monsanto" piezīmē, ka Eiropā audzētā "MON810" kukurūza veido mazu daļu no uzņēmuma darbības, līdz ar to Latvijas un Grieķijas pretestība ģenētiski modificētiem organismiem neietekmēs kompānijas biznesu.
ES vienīgais komerciālai kultivācijai apstiprinātais kultūraugs ir insektu rezistentā kukurūza "MON810".
Kopumā ES teritorijā 2012.gadā ar "MON810" kukurūzu bija apsēti 129 000 hektāru, no kuriem 90% auga Spānijā.
EK 2010.gada jūlijā ierosināja dod iespēju dalībvalstīm neatļaut ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu savā teritorijā, tādā veidā izejot no vairāk nekā 12 gadus ilgā strupceļa, ko izraisīja lielā nevienprātība dalībvalstu vidū šajā jautājumā.
Šo ierosinājumu 2014.gada jūnijā apstiprināja ES dalībvalstu vides aizsardzības ministri, piešķirot dalībvalstīm pilnu atbildību par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu. Regula tika parakstīta šā gada martā.
LETA
