Māris Rēvalds: Sistēma darbojas perversi

Foto: LETA

Kardioloģijas nozare Latvijā ir pacelta pasaules līmenī un šeit strādājošo ārstu dzīvesveids pielīdzināms viņu Eiropas kolēģu dzīves līmenim, savā jaunākajā pētījumā norāda Inga Spriņģe, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica žurnāliste.

„Tas bijis iespējams, pateicoties viena atraktīva ārsta mākai draudzēties ar politiķiem un lobēt savas intereses. Tas ir iespējams, jo sistēma uz to "piever acis",” saka Spriņģe, norādot, ka situāciju lielā mērā ietekmējis Latvijas slavenākas invazīvais kardiologs, profesors Andrejs Ērglis.

Pētījuma autore uzsver, ka, lai gan kardioloģijas operāciju skaita ziņā Latvija atrodama pasaules līderu vidū, mirstība no sirds un asinsvadu slimībām nesamazinās. Vēl vairāk – šeit tā joprojām ir trīs reizes augstāka nekā pārējā Eiropas Savienībā. Invazīvā kardioloģija, atšķirībā no daudzām citām medicīnas nozarēm, ir labi apmaksāta un valsts finansējums pieaug.

Bojāto asinsvadu atvēršanai plaši tiek izmantoti mikroskopiskām caurulītēm līdzīgie stenti, kuru reālās izmaksas nezina pat valsts, taču dažādi pētījumi rāda, ka tie nav ekonomiski izdevīgi.

"Problēma ir tā, ka Latvija tērē miljonus, lai ārstētu jau slimnīcā nonākušos, bet maz — lai iespējami agri novērstu slimību un pacienti līdz Ērglim un viņa kolēģiem nemaz nenonāktu,” raksta autore. 2012.gadā kardioloģijai kopumā valsts iztērēja aptuveni 73 miljonus eiro, turpretim visiem sabiedrības veselības veicināšanas pasākumiem — tikai nepilnus 90 tūkstošus.

Prioritātes naudas sadalē parāda arī pērn valdībā apstiprinātais sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plāns 2013.—2015.gadam. Jau tā prāvajam kardioloģijas budžetam tas papildus piešķīra vēl septiņus miljonus eiro. Lai gan plānā minēts, ka efektīvi profilakses pasākumi mirstību var samazināt pat uz pusi, lauvas tiesa no papildu naudas — 78% — jau atkal paredzēti ārstniecībai. Profilaksei — tikai 2% jeb 118 tūkstoši eiro.

"Sistēma darbojas perversi," ārstu apmaksu valstī komentē Māris Rēvalds, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs.

"Viss atkarīgs no spējas lobēt. Ērglis ir ļoti spējīgs, ar sirdi un dvēseli rūpējas par savu nozari, bet uz tā rēķina otrā galā ir pilnīga bēdu ieleja," uzskata Rēvalds. Kamēr vieni dzīvo pēc Eiropas standartiem, citu nozaru speciālisti pamet valsti — trūkst neirologu, reimatologu, endokrinologu,” saka Rēvalds.

Pērn, pēc Re:Baltica lūguma, VID atlasīja 50 lielākos atalgojumus pa amata kategorijām piecās lielākajās valsts, pašvaldību un trīs privātajās slimnīcās. Galvenais secinājums — kardiologi ir labāk apmaksātie mediķi valstī.

„Nevaram visiem kardioloģijā izdalīt mersedesus, kamēr pārējiem jāiztiek ar zaporožecu,” norāda Teksasas Universitātes asociētais profesors Uģis Gruntmanis.

Viņš norāda, ka Latvijas veselības sistēma nav efektīva un šādas situācijas attīstītajā pasaulē nedrīkstētu notikt.

Pats Ērglis visus pārmetumus noraida. Viņš Re:Baltica stāsta, ka atalgojums ir adekvāts — maksājot pēc padarītā. Kardiologi intensīvi strādā, un Stradiņos nopelnītais esot viņu galvenais ienākums — nevis kā citiem speciālistiem, kas lielu daļu ienākumu gūst privātās iestādēs. "Mums neviens pacients neguļ jocīgā kārtā palātā, nesaprotot, kāpēc viņam netiek veikta operācija," stāsta Ērglis. Viņa pamatalga esot 1280 eiro, pārējā ir mainīgā daļa par darbu stacionārā, ar ārzemju pacientiem.

PME: | | | | | | | | | | | | | | | | | sirds