Nākamgad reto slimību jomas uzlabošanai nepieciešami gandrīz deviņi miljoni eiro
Rīga, 22.jūn., LETA. Nākamgad, lai uzlabotu reto slimību agrīno un savlaicīgo diagnostiku, ārstēšanu un informācijas apriti nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums 8 964 373 eiro apmērā, liecina Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Veselības ministrijas (VM) plāns reto slimību jomā 2017.-2020.gadam.
Plāna realizācijai kopumā nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums 66 847 836 eiro apmērā, no tiem 2018.gadā - 8 964 373 eiro, 2019.gadā - 27 409 970 eiro, 2020.gadā - 30 473 493 eiro, un turpmāk ik gadu nepieciešams papildu finansējums - 30 492493 eiro.
Reto slimību agrīnai un savlaicīgai diagnostikai papildu nepieciešami 1 849 674 eiro, lai uzlabotu slimību diagnostikas pieejamību un paplašinātu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo izmeklējumu grozu, tostarp prenatālai un postnatālai diagnostikai, kā arī metabolo slimību bioķīmijas skrīninga metodēm.
Pēc plānā paustā, uz reto slimību pacientu vērstai savlaicīgai ārstēšanai un veselības aprūpes koordinēšanai nepieciešams papildu finansējums 64 790 162 eiro apmērā. No tiem 7 631 589 eiro paredzēti īpašas programmas izveidei pieaugušo medikamentozai ārstēšanai ar atsevišķu finansējumu, kas dotu iespēju elastīgāk reaģēt uz reto slimību pacientu vajadzībām, iekļaujot tajā jaunas zāles, kā arī izsekot terapijas rezultātiem un analizēt tos. "Reto slimību medikamentozā ārstēšana bērniem" programmas darbības pilnveidei nepieciešami 55 223 640 eiro, medikamentu pēctecības nodrošināšanai reto slimību pacientiem, pārejot no pediatriskās aprūpes, uz pieaugušo aprūpi 180 000 eiro.
Vienlaikus 1 024 000 eiro nepieciešami, lai iekļautu valsts apmaksātajos veselības aprūpes pakalpojumos plaušu transplantāciju un pulmonālo endarterektomiju, pārskatot veselības aprūpes pakalpojumā ietvertos aprūpes epizožu un manipulāciju tarifus un ar to saistīto kompensējamo zāļu apmaksas kārtību. Tāpat 532 806 eiro no kopējās aktivitātes finansējuma nepieciešami, lai stiprinātu reto slimību pacientu plūsmas koordināciju, izveidojot centru Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) un koordinācijas atbalsta "vienības" Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS).
Informācijas aprites par retajām slimībām pilnveidei plānoti papildus 208 000 eiro, kas paredzēti, lai izveidotu pacienta karti un tā sasaiti ar šobrīd izsniedzamo Eiropas veselības apdrošināšanas karti.
Plānā arī paredzēti pasākumi, kuri tiks realizēti iesaistītajām institūcijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros savā kompetencē esošo uzdevumu īstenošanai, kā arī piesaistot Eiropas Sociālā fonda projektu finansējumu.
Plāns izstrādāts sadarbībā ar tādām iesaistītajām valsts pārvaldes institūcijām kā Slimību profilakses un kontroles centrs, Nacionālais veselības dienests, kā arī nevalstiskajām organizācijām, tostarp Latvijas Reto slimību aliansi, Latvijas reto slimību speciālistu asociāciju, Latvijas Cilvēka medicīniskās ģenētikas asociāciju, un nozares profesionāļiem no BKUS, PSKUS, RAKUS un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru.
