Pa spaisa pēdām. Kur esam šodien?
Jautājums par jaunu psihoaktīvu vielu aprites kontroli Latvijā bija karsts sabiedrībā un arī politiķu un ierēdņu vidū kopš februāra, kad tika konstatēts – 2013. gada nogalē izstrādātais t.s. jauno psihoaktīvo vielu pagaidu aizliegums ir neefektīvs.
Ārsti ziņoja pat par epidēmijai līdzīgu to gadījumu skaita pieaugumu, kad stacionāros nonāca jaunieši ar nopietniem veselības traucējumiem pēc augu maisījumu, spaisa vai inovatīvi "iepakotas" – kaktusu mēslojuma vai kaljana tīrīšanas līdzekļa veidā – jaunas psihoaktīvas vielas lietošanas. Trauksme tika sacelta, un rīcība patiešām sekoja – plaši iesaistījās sabiedrība un žurnālisti, aktīvāk sāka darboties gan Valsts policija, gan dažu pilsētu pašvaldību policisti, Ministru kabinetā tika izveidota speciāla padome, Saeimā tapa darba grupa. Kur esam šodien?
Vispirms jau Saeimas deputāti atģidās, ka t.s. pagaidu aizliegums nedarbojas, jo neefektīva ir tieši administratīvo sodu sistēma. Ekonomikas ministrijas pakļautības iestādes, kas nodarbojās ar administratīvo sodu piemērošanu tirgotājiem, ziņoja, ka sodi tiek noformēti, tomēr komersanti, tos izvairās maksāt un pat izvēlas pārtraukt uzņēmējdarbību, lai jau pēc mirkļa dibinātu jaunus uzņēmumus un turpinātu savu rūpalu, tirgojot bīstamās vielas jauniešiem.
Vērtējot šo situāciju, deputāti beidzot vienojās par pagaidu aizlieguma kriminalizāciju un, cik nu vien ātri tas Saeimā iespējams, virzīja grozījumus Krimināllikumā, klupdami un krizdami pār simbolikas un vēstures interpretāciju iedabūšanu Krimināllikumā.
Vēl nesagaidījuši šo jauninājumu īstenošanu dzīvē, deputāti lēma arī par īpašas darba grupas izveidi. Tās darbību kopumā gan nevar vērtēt ar pluszīmi, jo viss beidzās ar to, ka darba grupas dalībnieki trīs reizes tikās, izrunājās krustām šķērsām par un ap jauno psihoaktīvo vielu definīcijām un kopējo problemātiku un, tā arī ne par ko nevienojušies, katrs devās savās gaitās, lai uzrakstītu priekšlikumus 2. lasījumam, kurus paredzēts izskatīt 29. aprīlī. Pašlaik nav konceptuālas vienošanās ne par definīciju, ne to, kas vēl nepieciešams, lai mazinātu jaunu psihoaktīvu vielu izplatību, – vispārējs aizliegums, sertifikācija, verifikācija, identifikācija vai licencēšana? Tomēr vienu gan deputāti uzsvēra nepārprotami – pagaidu aizliegums ir jāsaglabā neatkarīgi no tā, kādi ierobežojumi vēl papildus tiem tiks noteikti likumā.
Pēdējais notikums pirms pašiem svētkiem bija Ministru kabinetā sasauktā Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes sēde. Garu un plašu prevencijas pasākumu apspriešanu, Veselības ministrijas pētījumu vētīšanu un nevalstisko organizāciju iesaistīšanu vainagoja Valsts policijas priekšnieka ziņojums – kopš pagaidu aizlieguma ietveršanas Krimināllikuma grozījumos situācija ir ievērojami uzlabojusies – slēgtas gandrīz visas legālās tirdzniecības vietas, ierosināti pirmie kriminālprocesi, policijai brīvprātīgi nodots ievērojams daudzums dažādu augu maisījumu un strauji sarucis stacionārā nonākušo pusaudžu skaits, kas lietojuši spaisu un tam līdzīgas vielas.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) pārstāvji ir piedalījušies visās šajās sanāksmēs gan Saeimā, gan ministrijās, gan Ministru kabinetā. Viens no pamatsecinājumiem – pagaidu aizlieguma iekļaušana Krimināllikumā ir sasniegusi mērķi attiecībā uz jauno psihoaktīvo vielu legālas izplatības ierobežošanu, tāpēc šis regulējams ir jāsaglabā. Tāds darbojas lielākajā daļā ES valstu un ir atzīts par efektīvu.
Tomēr paliek nenosegts tirgus segments, ko katra valsts regulē pati – dažādu ķīmisku vielu, t.sk. psihoaktīvu vielu, nonākšanu tirgū, kas it kā nepakļaujas nevienam no speciālajiem regulējumiem.
Latvijā tas vēl aizvien nav sakārtots. Citas valstis šo apriti kontrolē dažādi: ar īpašu likumu palīdzību, ar farmācijas likuma vai ķīmisko vielu aprites likuma palīdzību, ar patērētāju aizsardzības likumiem u.c. Latvija pieder pie tām valstīm, kurā šīs vielu apriti regulē īpašs likums "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību". Tomēr likums ir visai nepilnīgs – piemēram, tajā nav definīcijas, kas vispār ir psihoaktīva viela, nav nosacījumu, ka psihoaktīvas, potenciāli psihotropas vai narkotiskas vielas nekādos apstākļos nedrīkst tirgot nekur citur kā specializētās vietās ar Zāļu valsts aģentūras izdotu licenci, nav noteikts – kuras iestādes ir kompetentas kontrolēt, kuras informēt, kuras identificēt iespējamu jaunu psihoaktīvu vielu apriti Latvijā.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, LĀB ir izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību", kuri paredz definēt psihoaktīvas vielas, noteikt to, ka neidentificētas un nezināmas psihoaktīvas vielas Latvijā ražot, izgatavot, importēt, eksportēt, izplatīt, transportēt, glabāt, nodot par atlīdzību vai bez tās, kā arī sūtīt cauri valsts teritorijai ir aizliegts. Vielas identifikāciju varētu veikt Slimību profilakses un kontroles centrs, kas būtu pasākumu kopums, kurš paredzētu neidentificētas psihoaktīvas vielas ķīmiskās formulas, ķīmisko īpašību un iespējamās farmakoloģiskās iedarbības noteikšanu, tomēr nekādā veidā nenozīmētu vielas sertifikāciju vai licencēšanu realizācijai. Būtiski, ka LĀB izstrādātie grozījumi nekādā veidā neietekmēs pagaidu aizlieguma darbību, bet papildinās psihoaktīvo vielu kontroli pagaidām vēl nenosegtajā tirgus segmentā.
