Pētījums: 49% iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir liekais svars
49% aptaujāto uzskata, ka viņiem ir liekā svara problēmas, un teju 80% cenšas ar uztura sakārtošanu risināt vai novērst dažādas veselības problēmas, liecina Starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen pētījums.
Tāpat aptuveni 75% respondentu pasaulē piekrīt teicienam "Tu esi tas, ko Tu ēd", un 88% ir gatavi maksāt dārgāk par pārtiku, kas ir kvalitatīva un veselīga.
"Liekā svara problēmas apzināšanās un cilvēku pieaugošās rūpes par veselību jau tagad radījušas izmaiņas pārtikas industrijas ražošanā. Pieaug pieprasījums pēc veselīgiem un dabīgiem produktiem, ražotāji tam pielāgojas, cenšoties sabalansēt veselīgumu, ražošanas izmaksas un labas garšas īpašības. Mūsu pētījuma rezultāti liek secināt, ka šī tendence nākotnē kļūs vēl izteiktāka, un spēcīgākas pozīcijas noteikti iekaros ražotāji, kas spēs tām veiksmīgāk pielāgoties," skaidro Iveta Pukše, Nielsen Valdes locekle Latvijā.
"Šo tendenču pārzināšana sniedz lielas iespējas ražotājiem. Diētu mode mainās, bet veselīgs, vienkāršs un ātri pagatavojams uzturs, ir nemainīga vērtība. Ražotājam būtiski atrast pareizo produktu attīstības virzienu, kurā radīt inovācijas un investēt," uzsver Nielsen viceprezidente Globālo profesionālo pakalpojumu jomā Sjūzena Danna (Susan Dunn).
ES valstīs kopumā un Baltijā - tendences līdzīgas
Cīnoties ar lieko svaru, 78% eiropiešu gatavi mainīt ēšanas paradumus, bet 66% - pievērsties fiziskām aktivitātēm. Arī Baltijas valstīs situācija ir līdzīga - iedzīvotāju izvēlē dominē abi veselīga dzīvesveida elementi, tomēr vairāk ir tādu, kas gatavi ievērot veselīgu uzturu (77%). Sportošanai gatavi pievērsties 59%.
Samazina saldumu un treknu ēdienu lietošanu uzturā
Izplatītākais veids uztura uzlabošanai Eiropas Savienībā minēta atteikšanās no saldumiem (66% respondentu), kam seko treknu ēdinu samazināšana uzturā (60%), veselīgāku un dabiskāku produktu lietošana (56%), mazāk apstrādātu produktu lietošana uzturā (29%). 41% respondentu norādīja, ka neatsakās no ierastā ēdiena, bet cenšas ēst mazākas porcijas.
Latvijā vienlīdz liels respondentu īpatsvars - 59%, kā primāro metodi norādīja izvairīšanos no trekna ēdiena un dabisku produktu lietošanu. 57% izvairās no saldumiem, 47% ēd ierastos ēdienus, bet samazina porcijas, kamēr 17% izvēlas mazāk apstrādātus produktus.
Lietuviešu vidū izplatītākā metode uztura paradumu uzlabošanai ir porciju samazināšana un dabiskāku, svaigu produktu lietošana uzturā - katru no šī metodēm kā primāru nosauca 61% respondentu. Igaunijā 70% respondentu ēd svaigus un dabiskus produktus, 62% izvairās no saldumiem, 51% no trekna ēdiena, bet 46% - ēd mazākas porcijas.
Izvairās no ģenētiski modificētas pārtikas un mākslīgām piedevām
"Brīvs no ĢMO" - gan Eiropas Savienībā kopumā, gan Baltijas valstīs tas ir būtiskākais kritērijs, kas ietekmē pārtikas izvēli. Latvijā šo kā primāro argumentu norādīja 57%. Nākamie būtiskie aspekti, ko uzsvēra patērētāji Latvijā - lai ēdienam nebūtu mākslīgās krāsvielas (42%), lai tas būtu pilnībā dabisks (40%), bez mākslīgiem aromatizētājiem (37%), saturētu vietējos augus un sastāvdaļas (34%). Pārtikas izvēlē būtiski ir arī citi aspekti - samazināts sāls, cukurniedru sīrupa, karbohidrātu daudzums. Būtiski, lai produktos būtu pilngraudi, nepiesātinātās taukskābes, vitamīni, samazināts kaloriju daudzums u.c.
Tu esi tas, ko Tu ēd
Šim apgalvojumam piekrīt 76% respondentu Eiropā un 74% Latvijā. 85% aptaujāto Eiropā priekšroku dod mājās gatavotam ēdienam, lai būtu pārliecināti par izmantotās pārtikas kvalitāti. Latvieši ir vēl naskāki ēst gatavotāji - to dara 89% aptaujāto. 81% Latvijas iedzīvotāju izvēlas vietējos un dabiskas izcelsmes produktus, kad vien ir pieejama šāda alternatīva. Paši pārtiku audzē 67% Latvijas iedzīvotāju, kamēr vidējais rādītājs ES ir 46%. Savukārt 65% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi ēst veselīgu ēdienu arī tad, ja tas nebūtu tik garšīgs kā tā neveselīgie līdzinieki. ES vidēji tādi ir 48%.
Nielsen Global Health & Wellness pētījuma ietvaros tiešsaistē tika aptaujāti 30 000 respondenti no 60 valstīm. Tā galvenais mērķis bija noskaidrot, kā cilvēki uztver savu ķermeni, un ko gatavi darīt veselības un pašsajūtas uzlabošanai.
