Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) standartiem, koncentrēta HIV epidēmija pastāv tad, ja valstī kādā no populācijas grupām HIV izplatība ir augstāka par 5%, šodien, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, skaidroja Baltijas HIV asociācijas pārstāve Anda Karnīte.

Pētījums par VDV atklāj, ka HIV testu veikšanas biežums VDV iedzīvotāju vidū Latvijā ir satraucoši zems. Kā uzsver biedrības "Mozaīka" pārstāvis Antons Mozaļevskis, šiem iedzīvotājiem ir paaugstinātas HIV inficēšanās risks, tādēļ būtu nepieciešams organizēt speciāli VDV auditorijai paredzētus HIV testēšanas veicināšanas pasākumus. Pēc ANO programmas cīņai ar HIV/AIDS rekomendācijām, ir nepieciešams panākt, lai seksuāli aktīvie VDV veiktu HIV testu vismaz reizi gadā. Diemžēl šobrīd testēšanās uz HIV šo iedzīvotāju vidū Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā.

No visiem pētījuma dalībniekiem HIV testu dzīves laikā veikuši vien 49,8% jeb 347 vīrieši - pēdējo 12 mēnešu laikā tikai 26,8%. Kopumā 4% saņēmuši pozitīvu testa rezultātu. Tikai 31,3% aptaujāto zinājuši, ka Latvijā ikvienam iedzīvotājam ir iespēja veikt bezmaksas HIV testu, savukārt 15,5% pārliecinoši atbildējuši, ka šādu iespēju valsts nepiedāvā. Vēl 53% norādīja, ka nezina, vai viņiem šāda iespēja ir.

Līdzīgi kā ar HIV testu, arī izmeklējumus uz citām seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI) veikusi tikai puse no aptaujātajiem VDV - 56,3%.

Pētījums rāda, ka arī zināšanas par HIV un citām STI aptaujāto vidū ir nepietiekamas. Lai gan lielākā daļa - aptuveni 80% - uzskata, ka viņiem ir pietiekamas zināšanas par STI, atbildot uz konkrētiem zināšanu jautājumiem anketā, izrādījies, ka tikai trešā daļa jeb 34,2% zina pareizās atbildes uz pieciem kritiskajiem zināšanu jautājumiem par HIV.

Pētījumā piedalījās 708 Latvijā dzīvojoši VDV vecumā no 15 līdz 65 gadiem. Pēc pētījuma koordinatoru aprēķiniem, tie varētu būt tikai 3% no visiem Latvijā dzīvojošajiem VDV. Latvijā aptaujāto vidējais vecums ir 32,6 gadi - jaunākajam respondentam ir 15 gadi, bet vecākajam - 70.

Vairāk nekā puse pētījuma dalībnieku - 58,7% jeb 414 - uzskata sevi par homoseksuāliem, 24,2% par biseksuāliem, bet atlikušie 17,1% savas seksuālās orientācijas apzīmēšanai izmanto citu terminu.

Lielākā daļa VDV - 73,2% - dzīvo Rīgas reģionā. Pētījumā vismazāk pārstāvēts ir Latgales reģions - to kā savu dzīvesvietu atzīmējis tikai 21 aptaujātais. 48% aptaujāto ir augstākā izglītība, un 61% strādā pilna laika darbu. Trešā daļa respondentu jeb 31,5% dzīvo vieni, savukārt vēl 25,4% dzīvo kopā ar savu partneri vīrieti, bet 17,8% ar vecākiem.

Aptaujā secināts, ka 23% VDV pēdējā gada laikā bijuši divi vai vairāk partneri vīrieši. Šis rādītājs speciālistu vidū raisa satraukumu, jo tādējādi riskam inficēties ar HIV tiek pakļauts arvien vairāk iedzīvotāju.

Vēl 43% respondentu pēdējā gada laikā nav bijušas dzimumattiecības ar vīrieti, savukārt 44% bijis tikai viens partneris vīrietis.

Tikmēr 57,8% respondentu atzīmējuši, ka viņiem ir bijušas dzimumattiecības arī ar sievieti. Turklāt no tiem vīriešiem, kuriem tādas bijušas pēdējā gada laikā, 73,9% ir bijusi vismaz viena nedroša dzimumakta epizode ar sievieti.

Pētījuma autori uzsver, ka aptaujas rezultāti sniedz priekšstatu tikai par VDV sociāli un ekonomiski aktīvāko daļu, tādēļ adekvātai situācijas izvērtēšanai būtu nepieciešami turpmāki pētījumi ar piemērotāku atlases stratēģiju.

Aplūkojot HIV transmisijas ceļu tendences, vērojams, ka visbiežāk reģistrētie inficēšanās ceļi šā gada pirmajos trīs mēnešos ir heteroseksuālā transmisija jeb dzimumakts starp vīrieti un sievieti - 33 gadījumi un narkotiku injicēšana - 22 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Tikai četri HIV slimnieki infekciju ieguvuši homoseksuālas transmisijas ceļā. Vienlaikus jau vairākus gadus virknei jauno HIV gadījumu - šogad tādu ir 19 - inficēšanās ceļi palikuši nenoskaidroti. Līdzīgas tendences novērotas arī 2012.gadā. Šogad kopumā reģistrēts 81 jauns HIV pacients, bet 2012.gada laikā - 339.

Rīga, 30.apr., LETA.
Foto: Edijs Pālens/ LETA