Pētījums: Latvijas iedzīvotāji kofeīnu uzņem pieļaujamās devās
Latvijas iedzīvotāji kofeīnu uzņem pieļaujamās devās un tāda kofeīna avota kā enerģijas dzērieni patēriņš gan pusaudžu, gan pieaugušo vidū ir niecīgs, šodien, iepazīstinot ar SKDS pētījuma "Latvijas iedzīvotāju kofeīna un cukura patēriņš" rezultātiem, sacīja socioloģisko pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Pētījumā noskaidrots, ka pieaugušie vecumā no 18 līdz 50 gadiem vidēji uzņem 285 miligramus kofeīna dienā, bet pusaudži vecumā no 12 līdz 17 gadiem - 127 miligramus. Savukārt enerģijas dzērienu patēriņš Latvijā starp visiem kofeīnu saturošajiem dzērieniem ir 1%-3%.
Kā rāda pētījums, izplatītākais kofeīna uzņemšanas avots pusaudžiem ir tēja - to pēdējā mēneša laikā lietojuši 47% jauniešu, 31% jauniešu dzēruši kafiju, turklāt kafijas cienītāju skaits pieaug, tuvojoties pilngadībai, bet 12 gadus vecu pusaudžu vidū tas ir neliels, 8% pusaudžu uzturā lietojuši šokolādi vai karstās šokolādes dzērienus, 11% - kolas tipa dzērienus un 3% - enerģijas dzērienus.
Savukārt 65% pieaugušo pēdējā mēneša laikā uzturā lietojuši kafiju un kafijas dzērienus, 27% - tēju, 5% - kolas tipa dzērienus, 2% - šokolādi vai šokolādes dzērienus, bet 1% - enerģijas dzērienus.
Kā liecina pētījums, ja pieņem, ka vienā krūzē ir 250 mililitri šķidruma, pieaugušie vidēji dienā patērē 2,3 krūzes tējas, 2,1 krūzi kafijas un kafijas dzērienu, 1 krūzi atspridzinošo dzērienu, 0,1 krūzi karstās šokolādes un kakao un 0,04 krūzes enerģijas dzēriena. Pusaudži attiecīgi patērē 2,4 krūzes tējas, 0,6 krūzes kafijas un kafijas dzērienu, 1,1 krūzi atspridzinošo dzērienu, 0,4 krūzes karstās šokolādes un kakao un 0,05 krūzes enerģijas dzēriena.
Kā stāstīja Kaktiņš, pieaugušajiem kofeīna patēriņš korelē ar vecumu - jo lielāks vecums, lielāks kafijas patēriņš, bet mazinās kolas dzērienu patēriņš. Tāpat var novērot, ka kafiju vairāk patērē latvieši un lauku iedzīvotāji. Savukārt krievvalodīgajās ģimenēs 2/3 pusaudžu dzer tēju, bet latviešu pusaudži nav tik izteikti tējas lietotāji.
Kaktiņa prezentētais pētījums veikts 2013.gada nogalē pēc Latvijas Ārstu biedrības pasūtījuma. Tajā aptaujāts 601 pieaugušais un 401 pusaudzis visā Latvijā.
Toties Vīnes Universitātes zinātniskā grāda īpašnieks pārtikas ķīmijā Andreass Kadi pastāstīja, ka pieaugušie, izņemot grūtnieces un ar krūti barojošas mātes, var uzturā uzņemt kofeīnu līdz 400 miligramiem dienā, bet bērniem atļautais kofeīna daudzums ir 3 miligrami uz kilogramu. Tas nozīmē, ka 12 gadus vecs pusaudzis, kas sver 39 kilogramus, dienā drīkst uzņemt 117 miligramus kofeīna, 14 gadu vecumā, sverot 55 kilogramus, - 165 miligramus kofeīna, bet 16 gadu vecumā, sverot 62 kilogramus, - 186 miligramus kofeīna.
Kā norādīja Kadi, runas par enerģijas dzērienu kaitīgumu ir pārspīlētas, jo, piemēram, kafejnīcā nopērkamajā kafijā kofeīna saturs ir krietni lielāks. "400 miligramu kofeīna ir piecās tasītēs mājās gatavotas kafijas, piecās enerģijas dzēriena bundžās, trīs kolas tipa dzērienos, kā arī vienā lielajā krūzē kafijas automātā pagatavotas kafijas," sacīja Kadi. Viņš norādīja, ka enerģijas dzērienu patēriņš Latvijā ir mazs.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras eksperts konkurētspējas jautājumos Jānis Butkevičs sacīja, ka šos datus Saeimai vajadzētu ņemt vērā, strādājot pie Enerģijas dzērienu aprites likumprojekta.
Kā ziņots, Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, aizliedzot enerģijas dzērienus pārdot jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem. Saeimai vēl būs jāvērtē šis likumprojekts trešajā lasījumā.
LETA
