Pētījums: Sabiedrība nav pasargāta no atkārtotiem psihiski slimu cilvēku pastrādātiem noziegumiem
Sabiedrība nav pasargāta no atkārtotiem psihiski slimu cilvēku pastrādātiem noziegumiem, analizējot iesaistīto institūciju darbu, runājot ar upuriem, tuviniekiem un ārstiem, secinājuši pētnieciskās žurnālistikas projekta "Psihiatrijas krēslas zona" dalībnieki.
Ja parastu noziedznieku pēc atbrīvošanas no cietuma uzrauga, tad piespiedu ārstēšanu saņēmušo psihiski slimo veselības kontrole ir iestrēgusi starp vairāku institūciju pienākumiem. Proti, veselībai uzlabojoties, mediķi aicina tiesu mīkstināt medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus (MRPL) un ar tiesneša akceptu slimnīcā esošais drīkst turpināt terapiju ambulatori. Taču nav neviena, kurš būtu atbildīgs par atbrīvotā uzraudzību.
Tiesu psihiatrisko ekspertīžu un piespiedu ārstēšanas centra vadītājs Rihards Brēdermanis uzsver, ka tieši uzraudzības trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc šie cilvēki nereti atgriežas viņa vadītajā iestādē: "Daudzi ir tādi, kuriem nav vides, kur atgriezties, nav, kas viņus uzraudzītu!"
Tā kā šie cilvēki ir atbrīvoti no kriminālatbildības veselības stāvokļa dēļ, viņi nav atrodami arī Sodu reģistrā, kurā atbildīgajiem dienestiem ir pieejama informācija par citiem noziedzniekiem. Tas traucē policijas darbam.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa priekšnieks Jānis Anspoks atzīst, ka pieejas trūkums psihiski slimo noziedznieku reģistram ir problēma. "Esam mēģinājuši aktualizēt šo jautājumu, lai dežurants, saņemot izsaukumu, varētu redzēt un brīdināt kolēģus, ka attiecīgajā adresē ir deklarējusies persona ar garīga rakstura traucējumiem," taču pagaidām šis jautājums palicis bez atbildes.
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ikdienā neveido šādu datubāzi. Tomēr pieaug gadījumu skaits, kad mediķiem vajadzīga policistu palīdzība, lai tiktu galā ar garīgi nelīdzsvarotiem pacientiem. Piemēram, 2014.gadā "ātrie" 6991 reizi lūdza policijas palīdzību, pērn - 7106 reizes.
Ambulatorā centra "Pārdaugava" vadītājs Elmārs Tērauds spriež, ka tiesai būtu konkrētāk jānosaka, kur cilvēkam jāārstējas. Šobrīd tiesa, nosakot ambulatoro ārstēšanu, izmanto deklarētās dzīvesvietas adresi. Piemēram, cilvēks ir deklarējies Liepājā, bet pēc MRPL pārceļas uz Daugavpili, kur nevienam ārstam un likumsargiem nav iespējams uzzināt, ka šim cilvēkam tiesa noteikusi piespiedu ārstēšanu.
Nav informācijas arī par to, cik bieži psihiskās veselības dēļ no kriminālsoda atbrīvotie izdara jaunus noziegumus. Krimināltiesību eksperti lēš, ka recidīvs starp slimajiem un veselajiem noziedzniekiem ir līdzīgs.
Veselības ministrija datus izpaust atsakās, atsaucoties uz personu datu aizsardzību. Tikai Daugavpils psihiatriskā slimnīca piekrita atklāt datus par recidīvu. Daugavpilī pēdējo desmit gadu laikā piespiedu kārtā ārstējušies 182 par bīstamiem atzīti cilvēki, 15 no viņiem tur nonākuši pēc atkārtotu noziegumu izdarīšanas.
LETA
2016.gada 28.septembrī
