RSU izstrādā testu vēža pacientu terapijas efektivitātes noteikšanai
Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) tiek izstrādāts tests vēža pacientu terapijas efektivitātes noteikšanai un pacientu ar zarnu vai smadzeņu ļaundabīgo audzēju dzīves kvalitātes uzlabošanai, aģentūru LETA informēja universitātē.
RSU pētnieki kopš 2013.gada realizē projektu "Predikatīva tests terapijas efektivitātes novērtējumam onkoloģiskiem slimniekiem", kura mērķis ir radīt jaunu produktu - predikatīvo jeb pareģojošo testu terapijas efektivitātes noteikšanai.
"Pašlaik viena no izplatītākajām slimību grupām Eiropā un ASV ir onkoloģiskās slimības, un ir audzēji, kas terapijai padodas labāk un kas - sliktāk. Dažādām vēža šūnām izdzīvošanas potenciāls ir atšķirīgs, un svarīgi ir noteikt to jutību pret terapiju - vai terapija iedarbosies un iznīcinās vēža šūnas, bet varbūt audzēja šūnas ir nejutīgas pret terapiju," stāsta RSU profesors un RSU Onkoloģijas institūta direktors Edvīns Miklaševičs, kurš arī ir šā projekta vadītājs.
RSU projektā tika pētīti pacienti ar smadzeņu un zarnu audzēju. Miklaševičs stāsta, ka ir daudz tādu pacientu, kuriem audzēja klīniskā aina ir ļoti līdzīga, taču, paskatoties, kā šie pacienti reaģē uz terapiju, saskatāmas atšķirības - vieni pēc terapijas nodzīvo ļoti īsu laiku, citi ievērojami ilgāk.
"Viņi visi saņem vienādu terapiju, taču rezultāts ir atšķirīgs. Līdz ar to radās jautājums, kāpēc tā notiek, kas nosaka šīs atšķirības un ko var darīt lietas labā, jo ir skaidrs, ka daļai pacientu terapija nav efektīva - tas nozīmē, ka viņiem jādod cita terapija vai nav lieki jāindē, piemēram, nosakot ķīmijterapiju, kas viņam nepalīdz," turpina profesors.
Miklaševičs skaidro, ka vienas terapijas rezultāts viena veida vēža slimniekiem var atšķirties un to nosaka vairāki faktori, kā, piemēram, ārējās vides faktori - kādos apstākļos pacients dzīvo, pacienta veselības stāvoklis - kādas ir viņa blakus slimības, kā pacienta organisms reaģē uz medikamentiem un kāda ir atšķirība starp viena veida audzējiem un ģenētiskajiem notikumiem, kas izraisīja šī audzēja rašanos.
Pētījumā pacienti ar smadzeņu audzēju tika nosacīti sadalīti divās grupās - vienā tos, kuriem ir īsa dzīvildze, bet otrā tos, kuriem ir nosacīti garāka dzīvildze. Pētnieki veica šo pacientu audzēju audu analīzi, ieguva lielas datu kartes un meklēja, kādas šajos gēnos ir atšķirības.
Pētniekiem izdevās identificēt 30 gēnus, kuri darbojas atšķirīgi katrā no abām pacientu grupām.
RSU projekts ir tikai pētījuma pirmais posms, jo laboratorijā ir radīts tests, taču pēc tam tas jāpārbauda reālajā dzīvē ar reāliem pacientiem. Turklāt ir vajadzīgs ilgāks laiks un liels pacientu skaits, lai rezultāti būtu ticami, norāda Miklaševičs.
