Sēdēšanas negatīvie blakusefekti
Lielāko daļu dienas daudzi no mums pavada sēžot. Pēc dienas, kas pavadīta pie darba galda, tu atnāc mājās un ērti iekārtojies pie datora vai televizora ekrāna, pat neapjaušot, ka pēc kāda laika šāds dzīvesveids visticamāk izraisīs nopietnas veselības problēmas.
Tu pieņemies svarā
Jo ilgāku laiku tu pavadi, sēžot krēslā un atvēlot maz laika fiziskām aktivitātēm, jo vairāk tavs organisms pielāgojas pazeminātai slodzei. Tā rezultātā palēlinās tava vielmaiņa.
Labā ziņa ir tā, ka šī problēma ir viegli risināma – tā vietā, lai sēdētu, stāvi vietās, kur tas ir iespējams. Stāvot tu minūtē sadedzini gandrīz par vienu kaloriju vairāk nekā sēžot. Tas nozīmē, ka, dienā pavadot stāvus trīs stundas, tu gada laikā sadedzini vairāk nekā 30 tūkstošus kaloriju.
Ievies darba vietā vietu, kur tu vari strādāt stāvus, stāvi sabiedriskajā transportā un centies pēc iespējas vairāk pārvietoties ar kājām.
Asinīm ir grūtāk sasniegt sirdi
Ilgstoši sēžot, tavi muskuļi atslābinās un asinsrite palēlinās. Tam notiekot, asinis pastiprināti atrodas kājās, tādējādi kaitējot artērijām. Ar laiku asinsvadi var zaudēt spēju pilnvērtīgi paplašināties.
Tomēr, kā norāda zinātnieki, īsa pastaiga spēj atjaunot artēriju funkcijas muskuļu darbību, kas atbildīga par asins plūsmu. Ja visu dienu jāpavada sēžot, noteikti atrodi dažas minūtes dienā, lai dotos īsās pastaigās.
Sēdēšana veicina hroniskas saslimšanas
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, fizisko aktivitāšu trūkums ir ceturtais mirstības cēlonis pasaulē. Nepietiekamā fiziskā slodze varētu būt iemesls 25% krūts un zarnu vēža saslimšanām, 27% diabēta saslimšanu un 30% sirds un asinsvadu slimību. Pārāk ilga sēdēšana tāpat saistāma ar paaugstinātu holesterīna līmeni, kas palielina dažādu saslimšanu risku.
Tāpat pēc ilgstošas atrašanās sēdus organisms nespēj pārvērst slikto holesterīnu labajā, tādējādi par 30% palielinot sirdslēkmes risku.
Sēdēšana saistāma ar augstākiem mirstības rādītājiem
Pētot sieviešu un vīriešu mirstības rādītājus 14 gadu garumā, Amerikas zinātnieki secinājuši, ka cilvēkiem, kuri dienā pavada sēdus vairāk nekā sešas stundas, ir par 94% lielāks risks nomirt no sirds un asinsvadu slimībām.
Ja darbdienas pavadi sēžot, atrodi laiku fiziskām aktivitātēm vakaros un brīvdienās. Tikai pietiekama fiziskā slodze spēs novērst dažādu saslimšanu risku.