Speciālisti iesaka transtaukskābju saturu pārtikā ierobežot līdz 2013.gadam
Pēc paziņojumiem par transtaukskābju saturu Latvijā ražotajās vafelēs, šodien Veselības ministrijā tikās gan veselības nozares speciālisti, gan ražotāji un patērētāji, lai diskutētu par veselīgas pārtikas veicināšanu Latvijā.
Klātesošos uzrunāja kardiologs Gustavs Latkovskis, kā arī pats profesors Stēns Stenedrs, kurš bija nācis klajā ar pazinojumiem par transtauku saturu pārtikas produktos.
Kardiologs savā prezentācijā norādīja, cik negatīva ietekme transtaukiem ir uz sirds veselību. Veselībai vislabākās ir dabā sasopamās eļļas – zivs, kā arī olīveļļa, nerafinēta rapšu eļļa, bet viskaitīgākās ir rūpnieciski ražotās eļļas, piemēram, palmu eļļa, kuras lielā daudzumā satur piesātinātās taukskābes. Lietojot šādu eļļu, palielinās sirds slimību risks, diabēta risks, kā arī citu slimību risks.
Viņš arī norādīja, ka 2003.gadā Dānija bija pirmā valsts Eiropā, kurā aizliedza tirgot produktus, ja transtaukskābju procents no kopīgā tauku satura pārsniedza 2%. Latkovskis uzskata, ka arī Latvijā pagaidām vismaz uz brīvprātības principa, bet līdz 2013.gadam būtu jāievieš šāda prasība.
Profesors Stenders iepazīstināja ar saviem pētījumiem par transtaukskābēm, kurus viņš veicis jau kopš 1993.gada. Viņš norādīja, ka 5 grami transtaukskābju dienā par 35% palielina sirds slimību risku. Runājot par Dāniju, viņš uzsvēra, ka mērķis bija no pārdošanas izņemt rūpnieciski ražotās eļļas un to klātbūtni produktos.
Stenders arī paskaidroja, ka pat ātrās ēdināšanas uzņēmumos, piemēram, McDonald tika samazināts transtaukskābju lietojums, jo uzņēmēji izvēlējās citas eļļas.
Latvijā profesors pārtiku esot pētījis gan 2007.gadā, gan arī šajā pavasarī, pētot ne tikai Latvijā ražotus, bet arī ievestus produktus. Attiecībā uz Selga vafelēm, profesors norādīja, ka sākotnēji uzrādītie 44% transtauku bijusi laboratorijas kļūda. Viņš par to atvainojās, uzsverot, ka arī pats tam nevēlējies noticēt. Vēlāk laboratorija arī norādījusi, ka patiesais sastāvs ir bijis 8,89% no kopīgā tauku satura.
Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas vadītājs Didzis Šmits pauda neuzticību profesora teiktajam.
Uzņēmums arī vēršas gan pret Stendera, gan Latkovska izteikumiem un ir nolēmis piedzīt atlīdzību par veikto kaitējumu. Uzņēmums esot tepat laboratorijā lūdzis pārbaudīt vafeles, kurās atklājies vien 1,5% transtauku. Kāda dietoloģe gan iebilda, ka profesors pētīja transtauku saturu no kopīgā tauku satura nevis transtauku sastāvu produktā kopā.
Mediķi un uztura speciālisti uzsvēra marķējuma nepieciešamību, lai nerastos nepatīkami pārpratumi un lai produktus varētu ieteikt pacientiem. Ārsti uzsvēra, ka viņi tic Latvijas produktu kvalitātei un vēlas tos popularizēt pacientiem, tomēr tam ir nepieciešami arī redzami pierādījumi.
Uztura padomes sēdes noslēgumā veselības ministrs Juris Bārzdiņš norādīja, ka kopīgiem spēkiem ir jāstrādā un jāizveido ieteikumi un priekšlikumi, lai nolemtu, cik ilgā laikā un kādā apmērā transtauki pārtikā būtu ierobežojami.
Ilze Mežniece
