Tendences zobu implantātu jomā 2017. gadā
Arvien lielāks pieprasījums zobārstu kabinetos ir pēc zobu implantātiem (ikdienā tos gan ierastāk saucam vienkārši par implantiem, lai gan medicīniski tas nav korekti). Pēdējo gadu laikā to popularitāte ir teju revolucionāra, tāpēc zobu protezēšanas joma joprojām turpina attīstīties straujiem soļiem. Ko tā sola 2017. gadā?
Kā norāda RSU Stomatoloģijas institūta ārste un sertificēta zobu protēziste Ilze Indriksone, joprojām galvenais virzošais spēks zobu implantoloģijā un medicīnā vispār ir pacientu pašsaprotamā vēlme pēc iespējas ātrāk atgūt veselību, to skaitā, pilnvērtīgu dzīves kvalitāti un organisma pilnvērtīgas funkcijas. Un, jo ātrāk to izdodas panākt, jo labāk. Taču tas nav vienīgais.
1. Smaida efekts. Arvien vairāk cilvēku vēlas paust pret dzīvi un apkārtējiem pozitīvu attieksmi un emocijas, kas nozīmē arī smaidīt, turklāt atklāti un pārliecinoši. Ārste norāda, ka 2017. gadā turpināsies tendence, kad pacienti vērsīsies pie zobu protēzista ne tikai, lai ievietotu trūkstošo zobu, atjaunojot pilnvērtīgu sakodienu un novēršot smaidā robu burtiskā nozīmē, bet arī lai padarītu glītākus esošos zobus. Šajā gadījumā pacienti arvien vairāk izvēlas lietot speciālas zobu porcelāna plāksnītes, kuras uzklāj uz zobiem.
2. Rezultāta ātrums. Līdzīgi kā citās dzīves jomās, arī medicīnā veidojas plašs pieprasījums pēc metodēm un materiāliem, kas pacientam pie jauna zoba palīdz tikt pēc iespējas ātrāk. Ja līdz šim implantāta ieaudzēšana un kroņa uzlikšana aizņēma pusgadu, tagad implantātu iespējams ievietot kaulā trūkstošā zoba vietā uzreiz pēc zoba ekstrakcijas (izraušanas) – pie nosacījuma, ja to ļauj pacienta veselības stāvoklis un attiecīgā situācija.
3. Skenējošās tehnoloģijas. Arvien straujāk attīstās veids, kā ārsti iegūst precīzu informāciju par protēžu vai atjaunojamo zobu formu. Tas ir izdevies pateicoties jaunajām tehnoloģijām, kas datorizēti noskenē un modelē visprecīzāko vēlamo atjaunojamo zobu formu, ko pēc tam speciālisti izgatavo personalizēti katram pacientam.
4. Implantātu popularitātes pieaugums. Ikvienā dzīves jomā, attīstoties tehnoloģijām, pakalpojumi kļūst pieejamāki gan cenas, gan klāsta ziņā. Tieši tā ir arī implantoloģijā – arvien vairāk zobārstniecības prakšu nodrošina implantātu ievietošanu. Taču svarīgi, lai ārsts, kas veic zoba implantāta ievietošanu, būtu mutes sejas un žokļu ķirurgs, kas turklāt strādā komandā ar zobu protēzistu, tādējādi laikus pamanot un sākot novērst jebkādas problēmas pacienta mutes dobumā.
5. Paaudžu loka paplašināšanās. Pagaidām vēl dominē viedoklis, ka zobu implantāti ir domāti aktīviem un gados salīdzinoši jauniem cilvēkiem. Lai gan vēsturiski spēcīgi nostiprinājies uzskats, ka veseli zobi un smaids ir skaistuma elements, tomēr te gan jāatgādina, ka zobi primāri ir domāti barības sakošanai, un šīm īpašībām nav gadu ierobežojumu. Tāpēc arvien vairāk gados vecākie seniori aizvien biežāk tradicionālo, izņemamo zobu protēžu vietā izvēlas veikt zobu implantātu ievietošanu, kas palīdz stingri fiksēt protēzi, padarot ērtāku gan ēšanu, gan mutes dobuma kopšanu.
6. Jaunās garantijas. Līdzīgi kā jauniem automobiļiem ir vairāku gadu garantija, tā arī zobu implantātiem to ražotāji no savas puses nodrošina arvien ilglaicīgāku darbības garantiju. Protams, to ietekmē konkurence implantātu ražošanas industrijā. Ražotāji arī joprojām aktīvi strādā pie visoptimālākā un efektīvākā veida, kā zoba skrūvi ievietot kaulā un kā uz tās uzvietot kroni.
7. Implantāts nav tikai implantāts – sistēmas kompleksā attīstība. Pacients redz vien rezultātu – nelielu skrūvi ar mākslīgu zobu (kroni), kas viņam tiek implantēts žokļa kaulā, un retais aizdomājas, ka tur gadiem un gadu desmitiem zinātnieki strādājuši, lai izslīpētu vien tādu aspektu kā implantāta virsmas izturību. Taču tas ir tikai viens no ķēdes posmiem. Joprojām zinātnieki turpina darbu pie pārējiem posmiem – ķirurģisko metožu attīstības, implantātos izmantotajiem biomateriāliem, paša implantāta dizaina, biomehānikas jeb izturības īpašībām, implantāta virsmas īpašībām, kā arī paša pacienta veselības un kaulu stāvokļa izpētes nozīmi implantāta ievietošanas manipulācijā. Mūsdienu zinātne joprojām turpina gan analizēt un attīstīt katru šo posmu atsevišķi, gan meklēt šo vairāku elementu ideālo kombināciju, mēģinot panākt elementu ideālo harmoniju.
8. 3D. Trīsdimensiju printeri, modelēšana un izgatavošana arvien eksplozīvāk ienāk visās dzīves jomās. Zobārstniecība šajā ziņā nav izņēmums. Zinātnes un ražotāju kopdarbība viesīs arvien jaunus risinājumus zobu implantātu un protēžu ātrā un tūlītējā izgatavošanā klīnikās, izmantojot 3D printerus. Tā jau ir šodiena arī Latvijā.
9. Gudrais pacients. Sabiedrība par savu veselību sāk uzņemties arvien lielākas rūpes. Tāpēc visās medicīnas jomās, arī zobu implantoloģijā, pie ārstiem vēršas arvien zinošāki un izglītotāki pacienti. Te liels nopelns ir gan zobārstniecībā un zobu implantoloģijā strādājošajiem ārstiem, kas veikuši iepriekšējo izglītojošo darbu, gan internetam, kurā varam atrast informāciju par teju visu. To arī veicina zobu implantātu ražotāju un klīniku sagatavotie apraksti pacientiem par protezēšanas iespējām un sakodiena atjaunošanu. Mūsdienās katrs var pat noskatīties video rullīšus YouTube kanālos, piemēram, kā notiek zobu implantātu ievietošanas operācijas.
10. Komunikācija. Masu medijos jau bieži esam lasījuši, cik lielu lomu ārsta un pacienta attiecībās ir savstarpējai komunikācijai. Tās būtiska sastāvdaļa ir savstarpējā uzticēšanās. Kā uzsver zobu protēziste, zobu implantēšanā kā procedūrā, kurā pacienta mutes dobumā notiek ķirurģiska manipulācija, pacientam jāizskaidro katrs solis, kas tiks sperts ārstniecības gaitā. Tiesa, komunikācijas loma pieaug arī plašākā nozīmē – pacienti vēlas ārsta pieejamību arvien ātrāk un ērtāk, piemēram, saņemot ātras konsultācijas savos viedtālruņos un reģistrējoties vizītei, piemēram, Facebook. Arī Latvijā jau parādās šādi tehnoloģiskie risinājumi pacientu apkalpošanā.
Modernā zobu implantoloģija sākās pirms aptuveni 70 gadiem, lielāko izrāvienu veicot 1950. gados, kad zviedru ķirurgs Pērs Ingvars Branemarks uzsāka pētījumus par titāna un cilvēka kaulaudu savstarpējās saderības īpašībām. Šodien medicīnas zinātne ir spērusi uz priekšu ļoti ievērojamus soļus, galvenokārt integrējot savā attīstībā dažādās elektroniskās IT robottehnoloģijas, printēšanas iespējas un modernākos biomateriālus. Attīstība turpinās un pacientu loks paplašinās. Uz to norāda kaut vai fakts, ka ik dienu RSU Stomatoloģijas institūtā tiek veiktas sešas līdz septiņas zobu implantoloģijas operācijas.
