Valdība atbalsta cilvēku ar invaliditāti asistentu pakalpojumu pilnveidošanu pašvaldībās
Valdība šodien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotās izmaiņas asistenta pakalpojumu regulējumā, kas nepieciešamas, lai novērstu iepriekš konstatētās nepilnības un pilnveidotu minēto pakalpojumu sniegšanu pašvaldībās.
Plānots, ka turpmāk lielāku asistenta pakalpojuma daļu apmaksās no valsts budžeta, lai palīdzētu cilvēkam ar invaliditāti nokļūt darbavietā, izglītības iestādē vai vietā, kur viņam sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, vienlaikus samazinot pieejamo maksimālo pakalpojuma apjomu brīvā laika izmantošanai. Tādējādi būs īstenots Invaliditātes likumā paredzētais asistenta pakalpojuma mērķis - sniegt atbalstu cilvēkam ar ļoti smagu vai smagu invaliditāti tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras viņš invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi - nokļūt vietā, kur mācās, strādā, saņem pakalpojumus.
Tāpat paredzēts, ka asistenta pakalpojumu varēs saņemt cilvēki, kuri veic saimniecisko darbību, kā arī nokļūšanai uz brīvprātīgā darba veikšanas vietu. Asistenta pakalpojumu, lai nokļūtu uz brīvprātīgā darba veikšanas vietu, līdz šim no valsts budžeta neapmaksāja.
Vienlaikus plānots paplašināt asistenta pakalpojuma sniedzēju loku, iesaistot tajā arī juridiskas personas. Līdz šim pašvaldībām nereti bija grūtības atrast pakalpojuma sniedzēju, jo asistenta pakalpojumu varēja sniegt tikai fiziskas personas, turklāt 76% no asistentu pakalpojumu sniedzējiem bija cilvēku ar invaliditāti radinieki. Līdz ar to tā būs papildu iespēja atvieglot cilvēku ar invaliditāti radinieku ikdienu.
LM arī rosina vienkāršot asistenta atskaitīšanos par sniegto asistenta pakalpojumu. Turpmāk paredzēts, ka asistentam vienu reizi mēnesī sociālajā dienestā būs jāiesniedz atskaite par pakalpojuma sniegšanu, bet sociālais dienests kontrolēs līgumsaistību izpildi. Savukārt sociālais dienests nepieciešamības gadījumā varēs pieprasīt arī citus apliecinājumus, ka pakalpojums ir sniegts norādītajā apjomā. Šādā gadījumā par konkrētiem apliecinājuma veidiem pusēm būs jāvienojas līgumā par pakalpojuma sniegšanu. Šobrīd par norēķināšanās kārtību puses vienojas līgumā par pakalpojuma sniegšanu un nav konkrēti noteikts, kā tieši asistentam atskaitīties par sniegto pakalpojumu.
Paredzēts, ka turpmāk iesniegumā nebūs jānorāda kopējais stundu skaits nedēļā, bet gan pasākumi, kuriem cilvēks vēlas izmantot asistenta pakalpojumu. Tāpat plānots, ka cilvēkam ar 1.invaliditātes grupu, kas saņem kopšanas pabalstu, nebūs jāapliecina sava dalība noteiktos pasākumos. Tā vietā nepieciešamā asistenta pakalpojuma apjomu visiem cilvēkiem ar invaliditāti izvērtēs pēc vienotiem nosacījumiem, ņemot vērā viņu individuālās vajadzības.
Lai nodrošinātu tiesisko paļāvību un nevajadzētu visus līgumus ar 2016.gada 1.janvāri pārslēgt no jauna, līdz 2016.gada 30.jūnijam atbilstoši esošo noteikumu normām no valsts budžeta līdzekļiem apmaksās to asistenta pakalpojumu, par kuru līgums būs noslēgts līdz 2015.gada 31.decembrim.
Asistenta pakalpojums pašvaldībā ieviests kopš 2013.gada 1.janvāra ar mērķi sniegt atbalstu nokļūšanai darbavietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, kā arī atvieglotu personu ar invaliditāti ģimenes locekļus un veicinātu to iesaisti darba tirgū.
Saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem šī gada sākumā bija 100 353 cilvēki ar I un II invaliditātes grupu, no kuriem 17 198 pilngadīgiem cilvēkiem ir izsniegts atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību.
Asistenta pakalpojumu pašvaldībā 2014.gadā saņēma 6794 cilvēki, bet pakalpojumu sniedza 6880 asistenti.
2015.gadam asistenta pakalpojuma nodrošināšanai no valsts budžeta ir paredzēti 10,20 miljoni eiro.
LETA
