Valdība nepiekrīt, ka bāreņi tiek nepamatoti ievietoti psihiatriskajās ārstniecības iestādēs
Ministru kabinets (MK) nepiekrīt tiesībsarga nostājai, ka Latvijā tiek pārkāptas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs vai ārstniecības iestāžu psihiatriskajās nodaļās ievietoto bērnunamu bērnu tiesības un intereses.
Kā teikts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā atbildes vēstulē tiesībsargam par bērnu situāciju ārpusģimenes aprūpes iestādēs, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), pamatojoties uz tās veikto pārbaužu rezultātiem, 2008.gadā vērsās Veselības inspekcijā (VI) ar lūgumu izvērtēt bērnu tiesību ievērošanu psihiatriskajās ārstniecības iestādēs.
Kā toreiz norādījusi VI, bērni, kuri atradušies psihiatriskajās ārstniecības iestādēs vai ārstniecības iestādes psihiatriskajās nodaļās, no bērnu aprūpes iestādēm vai internātskolām tur stacionēti pamatoti.
Tāpat pēdējo gadu laikā VI nav saņēmusi sūdzības par nepamatotu bērnu stacionēšanu psihiatriskajās ārstniecības iestādēs no bērnunamiem vai internātskolām.
MK norāda, ka VBTAI neveiks atkārtotas pārbaudes pašvaldību bērnu aprūpes iestādēs, jo tiesībsargs to jau ir veicis un paredzējis vērsties pie bērnu aprūpes iestāžu dibinātājiem - pašvaldībām - atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam.
Vienlaikus, lai straujāk uzlabotu situāciju ārpusģimenes aprūpes jomā un sniegtu pašvaldībām, kā arī bērnu aprūpes iestāžu vadītājiem nepieciešamo palīdzību kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanā, LM sadarbībā ar VBTAI un Tiesībsarga biroja speciālistiem izstrādās bērnu aprūpes iestāžu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu tiesību nodrošināšanas pašnovērtējuma anketu, iekļaujot jautājumus par izglītības, aprūpes pakalpojumu, veselības un citu pakalpojumu nodrošināšanu.
Tāpat MK aicina tiesībsargu internātskolu jautājumu skatīt plašāk, jo saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas statistikas datiem internātskolās no visiem audzēkņiem tikai 10% ir ārpusģimenes aprūpē esošie bērni. Tādējādi vairums bērnu, kas atrodas internātskolās, nāk no maznodrošinātām un sociālā riska ģimenēm, teikts atbildes vēstulē.
Lai gan bērnu vecāki turpina īstenot aizgādības tiesības pār bērnu, LM ieskatā nav pieļaujama situācija, ka vienīgā palīdzība bērnam, kas atrodas sociālā riska ģimenē, ko sniedz pašvaldība, ir izglītības apgūšana internātskolā.
Savukārt speciālās izglītības programmas, kuras apgūst speciālajās internātskolās, vispārējās izglītības iestādes var licencēt arī savās izglītības iestādēs, tādējādi neliekot braukt bērniem ļoti tālu no savas dzīvesvietas, arī tiem, kuru vecākiem nav pārtrauktas aizgādības tiesības, teikts vēstulē.
Kā norāda LM, pašlaik norit darbs pie "Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014-2020.gadam" īstenošanas plāna 2015.-2017.gadam izstrādes, kurā tiks iekļauti pasākumi arī par internātskolu problemātiku.
Savukārt kopumā MK piekrīt tiesībsarga paustajam viedoklim attiecībā uz bērna uzturēšanās ilgumu bērnunamos, kur praksē ir vērojami gadījumi, kad bērns iestādē uzturas nesamērīgi ilgi un viņam netiek meklēta iespēja nonākt ģimeniskā vidē.
Kā teikts vēstulē, deinstitucionalizācijas procesa gaitā ir paredzētas aktivitātes, lai mazinātu bērna uzturēšanās ilgumu bērnu aprūpes iestādēs un sekmētu viņam ģimeniskas vides pakalpojuma nodrošināšanu.
Tāpat atbildes vēstulē teikts, ka situācija ārpusģimenes aprūpē katru gadu uzlabojas un arvien lielākam bērnu skaitam tiek nodrošināta aprūpe ģimeniskā vidē - pie aizbildņa vai audžuģimenē. Piemēram, kopš 2010.gada būtiski pieaudzis bērnu skaits audžuģimenēs, savukārt bērnu aprūpes iestādēs tas ar katru gadu samazinās.
LM norāda, ka uz 1.janvāri ģimeniskā vidē atradās 80% no visiem ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kas atbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam izvirzītajam mērķim pērnajam gadam. Vienlaikus attīstības plāns paredz, ka 2020.gadā Latvijā no visiem ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem 85% atradīsies ģimeniskā vidē jeb pie aizbildņa vai audžuģimenē.
Tāpat LM norāda, ka arī citās valstīs pastāv bērnunami. 2012.gadā Portugālē bērnu aprūpe ģimeniskā vidē tika nodrošināta 7% no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, Grieķijā - 49%, Vācijā - 58% un Bulgārijā - 61%.
Līdzīga situācija bijusi arī Baltijas reģionā. Pēc LM rīcībā esošās informācijas, pērn aprūpe ģimeniskā vidē Norvēģijā nodrošināta 88% ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu, Islandē - 75%, Polijā - 74%, Lielbritānijā - 72%, Zviedrijā - 67%, Igaunijā - 65%, Dānijā - 64%, Lietuvā un Somijā - 61%.
Jau ziņots, ka Tiesībsarga biroja speciālisti veikuši apjomīgu bērnu tiesību ievērošanas pārbaudi ārpusģimenes institucionālajā aprūpē. Monitoringa mērķis bija noskaidrot faktisko situāciju bērnunamos - cik ilgi bērni tajos uzturas, vai un kādēļ tiek ievietoti psihoneiroloģiskajās klīnikās, kā tiek nodrošināta izglītība un bērna saskarsme ar ģimeni.
Iegūtie dati uzrāda ilgstošu un sistēmisku problēmu, jo bez vecāku gādības palikuša un institucionālā aprūpē nonākuša bērna dzīve tiek salauzta, turklāt par to dāsni tiek maksāts no valsts un pašvaldības budžeta, norāda Tiesībsarga biroja pārstāvji. Ārpusģimenes institucionālās aprūpes sistēmā atklāti pirms tam neapzināti bērnu tiesību pārkāpumi, secinājis tiesībsargs.
LETA
