Veselības likumprojekts - cilvēku veselības uzlabošanai un kvalitatīvākas dzīves nodrošināšanai
Veselības ministrija ir izstrādājusi Veselības likuma projektu, kura mērķis nākotnē būtu noteikt pasākumu kopumu, kas vērsts uz cilvēka veselības saglabāšanu un uzlabošanu, riska faktoru iedarbības uz cilvēka organismu novēršanu vai ierobežošanu, lai samazinātu slimību rašanās iespēju. Līdz ar to likumprojektā būs ietverts pasākumu kopums, kas būtu jāīsteno valsts, pašvaldības, juridisko un fiziskajām personām, nodrošinot pēc iespējas ilgāku un kvalitatīvāku cilvēka dzīvi.
Kā stāsta Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, ministrijai ir cerība, ka līdz gada beigām likumprojekts varētu tikt izskatīts valdībā, tāpēc patlaban notiek intensīvs darbs pie tā izstrādes, kā arī būs tikšanās ar pacientu organizācijām, uzklausot to viedokli, lai jau nākamo nedēļu laikā likumprojektu varētu iesniegt valsts sekretāru sanāksmē. Nākamgad par tā pieņemšanu varētu lemt Saeima.
Kā norādīts likumā, mērķa sasniegšanai tiks izvirzīti vairāki uzdevumi. Piemēram, cilvēka veselības saglabāšana un uzlabošana, slimību novēršana un to samazināšana; darbnespējas gadījumu un priekšlaicīgas nāves gadījumu skaita samazināšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, darbspējas un dzīves ilguma pagarināšana; fiziskās un sociālās vides riska faktoru novērtēšana un cilvēka veselības stāvokļa uzraudzīšana, pēc iespējas novēršot riska faktorus; sabiedrības informēšana par fiziskās un sociālās vides stāvokli, tā izmaiņām, kā arī par sabiedrības veselības stāvokli; vienādu iespēju veicināšana visiem saņemt veselības aprūpes pakalpojumus neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas, sociālā stāvokļa, dzimuma, seksuālās orientācijas, rases un reliģiskās pārliecības; sabiedrības un katra cilvēka līdzatbildības veicināšana un to zināšanu paaugstināšana veselības saglabāšanā un veicināšanā; sabiedrības, institūciju, nevalstisko organizāciju iesaistīšana sabiedrības veselības saglabāšanā un uzlabošanā.
Likumprojektā uzsvērts, ka katram iedzīvotājam ir tiesības uz veselību un tās tiek realizētas, ievērojot vienlīdzības principu, diskriminācijas aizliegumu, tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un citus principus.
Likumprojektā arī ietverts pants par valsts garantēto medicīniskās palīdzības minimumu, par kuru līdz šim bieži bijušas diskusijas. Likumprojektā minimums ir definēts kā neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas tiek sniegta jebkurai personai Latvijas teritorijā.
Likumprojektā norādīts, ka no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tiesīgi saņemt Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuru dzīvesvieta pēdējos sešus mēnešus ir Latvija, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, kā arī viņu ģimenes locekļi. Tāpat šos pakalpojumus var saņemt ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, bēgļi un personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss, kā arī aizturētās, apcietinātās un ar brīvības atņemšanu notiesātās personas.
Likumprojektā uzsvērta arī veselīgas vides nodrošināšanas nepieciešamība, veselīga dzīvesveida nozīme, kā arī izskaidrota veselības aprūpes sistēma Latvijā.
Veselības likumprojektā ietverta arī nodaļa par veselības aprūpes finansēšanu, kur norādīts, ka tā tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem ne mazāk kā 4,6 % apmērā no IKP, bet ne mazāk kā 221 lata apmērā uz vienu iedzīvotāju.
Likumprojektā arī norādītas atsevišķu institūciju funkcijas. Piemēram, Saeima, pieņemot likumus, tai skaitā, uzņemoties starptautiskas saistības, vērtē to ietekmi uz veselību, bet, pieņemot gadskārtējo likumu par valsts budžetu, nodrošina šā likuma realizācijai nepieciešamo finansējumu.
Ministru kabinets un atsevišķas ministrijas, lai nodrošinātu indivīda un sabiedrības veselības veicināšanu un uzturēšanu, veselības politikas jomā ir atbildīgas par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo resursu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības reģionos plānošanu, kā arī veselīga dzīvesveida popularizēšanu, truamatisma mazināšanu un citiem pasākumiem.
Tāpat likumprojektā atbildības deva uzticēta pašvaldībām, kurām būtu jānodrošina veselības aprūpes pieejamība administratīvās teritorijas līmenī, jāsniedz atbalsts maznodrošinātām un sociāli mazaizsargātām personām, jāveicina veselīgs dzīvesveids.
Ilze Mežniece
