Zems asinsspiediens: Cēloņi un risinājumi
Dr. med. GUNTIS BAHS
* Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs.
* Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors.
* Bieži spiningo. Lomus arī pats notīra. Garšo pannā, cepeškrāsnī vai uz grila ceptas zivtiņas, visgardākā šķiet strauta forele. Lai līdz šādam ēdienam tiktu, dažkārt jāpavada daudz ārkārtīgi veselīgu stundu - dabā, kompānijā ar tuviem, jaukiem cilvēkiem, prom no pilsētas stresa. Tas ļoti labi atjauno līdzsvaru starp simpātisko un parasimpātisko nervu sistēmu un garantē labu asinsspiedienu - ne pārāk zemu, ne augstu.
– Lai saprastu, kāds asinsspiediens ir zems, vispirms droši vien jānoskaidro, kāds tad ir normāls? 120/70?
– Mūsu dzīvības avots ir skābeklis. Un skābekli visiem orgāniem, visām ķermeņa daļām iznēsā asinis. Turklāt asinis nav lēna, gļēva plūsma. Tā ir ātra, strauja asins upe, kas pa lielām maģistrālēm un pa maziem strautiņiem - kapilāriem -nonāk pilnīgi visās ķermeņa daļās, pabarojot mūsu ķermeni ar skābekli. Spiediens, ar kādu sūknis - sirds - no kreisā kambara izgrūž asinis asinsvadu sistēmā, ir mūsu asinsspiediena lielākais skaitlis - augšējais jeb sistoliskais spiediens. Mazākais skaitlis - apakšējais jeb diastoliskais asinsspiediens - atspoguļo asinsvadu pretestību sistoliskajam spiedienam.
Normāls asinsspiediens ir tas: a) ar kuru cilvēks vislabāk jūtas; b) kas objektīvi nodrošina šim cilvēkam vislabāko veselību, vislabāko asinsriti, vislabāko apgādi ar skābekli visiem orgāniem. Katrs cilvēks var justies labi ar atšķirīgu asinsspiedienu, un tas savukārt nozīmē, ka nav vienas skaidri nosakāmas robežas, kas parādītu - asinsspiediens ir par zemu. Ja cilvēks jūtas labi un asinsrite nodrošina labu skābekļa apgādi, tad asinsspiediens nav par zemu, kaut gan augšējais varbūt ir tikai divciparu - 95 vai 90, vai dažreiz pat 85. Konkrētajam cilvēkam šis asinsspiediens ir labs vai vismaz pieņemams.
– Kāpēc vienam cilvēkam labs ir zemāks, citam - augstāks spiediens?
– Tiešām, kas tā par netaisnību, ja draudzenei asinsspiediens jāraksta ar trīsciparu skaitli, bet jums - tikai divciparu? Kāpēc tā?
Asinsrites plūsmas straujumu regulē centrālā nervu sistēma, mūsu smadzenes - ģeniālākais un pilnīgākais dators, kāds dabā radīts. Veģetatīvajai nervu sistēmai, kas atbild par iekšējo orgānu un dziedzeru darbību, ir divas daļas. Viena - tā dēvētā parasimpātiskā jeb vagālā nervu sistēma - paplašina asinsvadus, palēnina sirdsdarbību, pazemina asinsspiedienu. Otra - simpātiskā nervu sistēma jeb adrenalīna sistēma - paaugstina asinsspiedienu, sašaurina elpceļus, rada daudz enerģijas. Abas šīs sistēmas veselam, jaunam cilvēkam darbojas pilnīgā līdzsvarā, viena otru papildinot un mazliet kompensējot. Diennakts laikā nelielu pārsvaru dažkārt iegūst viena, dažkārt - otra sistēma. Piemēram, naktī aizmiegot un mierīgi guļot, nav vajadzīga ne ātra sirdsdarbība, ne augsts asinsspiediens. Jo mēs taču atpūšamies - atpūšas smadzenes, atpūšas muskuļi, arī asinsspiediens noslīd uz leju. Tad pārsvars ir vagālās sistēmas pusē.
Savukārt, kad jāpārvar dienas stress, smadzenes pilnvaro simpātisko jeb adrenalīna sistēmu darboties aktīvāk. Asinsspiediens ceļas, sirdsdarbība pastiprinās, un asinsrite kļūst straujāka – asiņu upes cirkulē un plūst, un šalc, un cilvēki skraida pa darbiem, bērnudārziem, veikaliem, mājasdarbiem un kaut kā ar to visu tiek galā. Smadzenes, mūsu kompjūters, eleganti prot pielāgot organisma fizioloģiskās izpausmes, tajā skaitā asinsspiedienu, mūsu garīgajām, psiholoģiskajām, fiziskajām vajadzībām, mūsu dienas saturam un darbiem.
Te sekos pats svarīgākais: mēs piedzimstam ļoti dažādi. Arī abas šīs sistēmas, kas regulē asinsriti, katram cilvēkam atšķiras. Daļai cilvēku spēcīgāka ir parasimpātiskā jeb vagālā sistēma. Pastāvīgi tai ir neliels pārsvars, un šiem cilvēkiem pastāvīgi ir nedaudz palēnināta sirdsdarbība un pulss, mazliet pazemināts asinsspiediens un varbūt vēl kādas citas fizioloģiskas īpatnības, kuras rada vagālās sistēmas pārsvars. Sakritības pēc tās visbiežāk ir jaunas meitenes, padsmitgadnieces, un jaunas sievietes. Parasti tās ir smuidra, slaida auguma jaunkundzes un kundzes, kurām dakteris, izmērot asinsspiedienu, pasaka divciparu skaitli. Nereti tā ir iedzimta īpatnība - pazemināts asinsspiediens bijis arī mammai un vecmāmiņai.
Ja abi asinsspiediena skaitļi ir divciparu, visbiežāk 95 vai 90 un 60 vai 50, bet tu jūties labi un nav nekādu veselības traucējumu, tad šis asinsspiediens ir tavējais. Ar to vajag dzīvot, aktīvi strādāt, un nav ko daudz par to domāt. Viss ir kārtībā. Uztraukums par šādu asinsspiedienu ir tas pats, kas uztraukums par brūnu acu krāsu, ja gribētu pelēkas, vai par gaišiem matiem, ja labāk patīk brūni. Bet tādi nu mēs esam piedzimuši - viens ar pelēkām acīm, cits ar brūnām un vēl kāds ar zemāku asinsspiedienu.
– Lasīju, ka cilvēkiem, kam zems asinsspiediens, vienmēr vajagot labi izgulēties, sestdienās un svētdienās labi atpūsties, izkustēties svaigā gaisā un vispār strādāt darbu, kur mazāk stresa... Bet visu to pašu iesaka arī tiem, kam ir augsts asinsspiediens. Kāpēc vienas un tās pašas darbības vienam cilvēkam asinsspiedienu pazemina, citam - paaugstina?
– Vienam stiprāka ir parasimpātiskā jeb vagālā sistēma, citam - simpātiskā jeb adrenalīna sistēma. Viens un tas pats kairinātājs kādam vairāk kutinās vienu, citam - otru sistēmu. Un, atsaucoties kairinātājam, viens kļūs šļaugans un gaidīs, kad kāds viņam pasniegs kafiju, lai uzmundrinātu, bet citam vaigi kļūs sarkani, rokas trīcēs, spiediens celsies, sirds kāps pa muti laukā...
– Tiešām pat pēc tā, kurš satraukumā kļūst sarkans, kurš bāls, var spriest, vai asinsspiediens krītas vai ceļas?
– Jā, netieši par to var spriest. Abiem bija viens un tas pats stress, bet reakcijas uz to - dažādas. Tāpat kā emocijas. Introverts cilvēks rāmi noklausīsies pretenzijas pret sevi, norīs tās vai aiznesīs sev līdzi, bet noklusēs un neatbildēs. Otrs -ekstravertais - uzsprāgs.
– Tad jau iznāk, ka arī par temperamentu var spriest pēc asinsspiediena? Un otrādi: pēc temperamenta - par asinsspiedienu?
– Pilnīgi tiešas paralēles es nevilktu. Jo iejaucas arī dažādas slimības. Pat ļoti rāmam, sevī vērstam un emocionāli noslēgtam cilvēkam var piemesties arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens kā slimība, un tad viņš uz stresu reaģēs nevis ar sanīkumu, bet ar hipertensīvo krīzi. Tāpēc tā pilnīgi paredzēt nākotni, zīlēt nākotni - šis cilvēks izskatās pēc introverta, tātad viņam būs zems asinsspiediens - mēs nevaram.
– Arī ļoti stingra diēta un badošanās varot vairāk, nekā vajadzīgs, pazemināt asinsspiedienu. Tad pirmā palīdzība esot uzēst. Biju pārsteigta, ka iesaka pat sāli ielaizīt! Sāli, ar kuru parasti baida vairāk nekā ar uguni...
– Šis ir ļoti labs piemērs, kas atkal ļauj pārliecināties, ka jebkura pārmērība - arī badošanās, pilnīga sāls vai saldumu nelietošana - nav tīkama veselam organismam un noved to līdz līdzsvara zaudējumam. Organisms uz to atbild un atmaksā ar kādu reakciju, piemēram, asinsspiediena krišanos. Saprotams, tas jau nav vienīgais, kas notiek. Ja jau cilvēks sevi ir nomocījis tik tālu, ka pat asinsspiediens krītas, tad, protams, arī vielmaiņa ir izjaukta jeb, latviski sakot, sačakarēta. Kā tad strādā sirds? Kas ar aknām, nierēm, kuras nevar tik skaidri un nepārprotami saukt pēc palīdzības kā sirds - nometot asinsspiedienu? Un kā ar psihiskajām spējām un emocijām?
Īsāk sakot, nevajag organismu mocīt. Viņam tas ļoti, ļoti nepatīk. Asinsspiediena krišanās ir vairāk nekā nepārprotams signāls, ka organismam tiek darīts pāri. Ja kāds vēl arī to nesadzird, var tikai just līdzi.
– Bet kā ir mūža otrajā pusē, kad daudziem asinsspiediens paaugstinās; vai tad zemais paaugstinās līdz tādam, ko parasti sauc par normālu?
– Jā, tieši tā arī notiek.
– Vai cilvēki, kam bijis zems asinsspiediens, vispār nevar nodzīvoties līdz slimībām, kurās vaino augsto spiedienu, - infarktiem, insultiem?
– Tas laikam ir melns humors, bet arī hipotoniķiem ir tiesības uz palielinātu asinsspiedienu jeb hipertensīvu slimību un arī uz savu infarktu. Kad asinsspiediens pārkāpj sarkano līniju, viss iepriekšējās dzīves bonuss ir dzēsts un zemā asinsspiediena priekšrocības zaudētas. Risks kļūst tikpat liels kā katram cilvēkam ar paaugstinātu spiedienu. Asinsspiediena pārmērīgu celšanos var izraisīt arī, piemēram, sirds un nieru slimības.
– Tomēr reizēm tie paši skaitļi 90/60, kas citiem ir normāli, var nozīmēt kaut kādu nepareizību, varbūt pat slimību. Kuri ir tie trauksmes signāli, kas liek uzmanīties?
– Visticamāk, tad cilvēks vispirms sāk slikti justies un tikai pēc tam uzzina, ka arī asinsspiediens ir pazemināts. Vājums, reibonis un svīšana ar aukstiem, nepatīkamiem sviedriem, pilnīgi nekādas darbspējas, varbūt pat pirmsģīboņa stāvoklis vai ģībonis liecina, ka asinsspiediens patiešām ir pārāk zems. Parasti tas notiek, kad asinsspiediens strauji krītas - augšējais bija 120 vai 130, bet vienā stundā noslīdējis līdz 90 vai 80. Šāda asinsspiediena krišanās ir signāls, ka organismā kaut kas notiek.
– Vai ģībonis vienmēr ir saistīts ar asinsspiediena krišanos un otrādi? No bērnības atceros, ka 9. maijā, stāvot godasardzē karavīru kapos, regulāri attapos, guļot blakus piemineklītim...
– Kad pēkšņi un strauji nokrītas asinsspiediens, cilvēks ģībst. Kad pārāk ilgi atrodies karstā saulē, pārāk ilgi stāvi vienā pozā, pārāk maz skābekļa saņem smacīgā telpā, ja uz viņu iedarbojas, kā mediķi saka, ļoti stipri kairinātāji – briesmīgs troksnis deju zālē, uzkrītoši mirguļojošas gaismas karstums un tam visam klāt arī emocijas –, jauna meitene to neiztur un noģībst. Savukārt klasisks piemērs, ko mēs mācām arī studentiem, – jauni vīrieši ģībst, ja māsiņa tuvojas ar adatu, lai paņemtu asinis. Asiņu vai asa priekšmeta izskats vai sāpju gaidas viņiem rada pārmērīgu stresu. Bet tas drīzāk ir nevis bīstamas slimības simptoms, bet vagālās sistēmas pārkairinājums, fizioloģiska reakcija uz apkārt notiekošo. Ja cilvēka ķermeni moka, tas, protams, reaģē.
– Tad viņš nokrīt, paguļ...
– Smadzenēs atgriežas skābeklis, un cilvēks atver acis. Visas sliktās sajūtas pāriet vienā, divās vai trijās minūtēs pēc tam, kad izdevies izkļūt no sliktās vides. Noguldīja, iedeva padzerties, izveda normālā telpā, kur pietiek gaisa, atdzesēja... Viss sliktums uzreiz pāriet kā ar roku atņemts un vairs neatkārtojas. Tā bija tikai pārmocīta organisma dabiska reakcija uz nepareizo situāciju.
Bet, ja sliktās sajūtas triju minūšu laikā nepāriet, ja tās turpinās vai atkārtojas, tas jau ir slimības simptoms, un ir jāmeklē daktera palīdzība, dažkārt pat neatliekama
Jo asinsspiediens pēkšņi var nogāzties arī tāpēc, ka organismā ir kāds nopietns notikums.
– Kādi ir tie nopietnie cēloņi, kuru dēļ asinsspiediens pazeminās?
– Jaunākām sievietēm visbiežāk karstā vasaras laikā tā var būt dehidratācija - šķidruma trūkums organismā. Jāpiemin arī iekšēja asiņošana. Briesmīgākie piemēri, kas man nāk prātā, ir kuņģa čūlas asiņošana vai ārpusdzemdes grūtniecības radīts plīsums olnīcā un tad asiņošana.
Vecākiem cilvēkiem jau draud citas lietas - sirds slimības, arī insults, asinsvadu trombozes. Viens no biežākajiem cēloņiem, kāpēc krītas asinsspiediens, ir arī nepareiza zāļu lietošana, pārdozēšana. Vai nu kaimiņš izpalīdzēja, vai aptiekā, labu gribot, kaut ko iedeva. Vai vecāsmātes lādē kādas sirdszāles atrada un iedzēra, un asinsspiediens ir lejā. Otra grupa ir līdzekļi, kas paplašina asinsvadus, arī, piemēram, nošpa. Sirsniņa nevar piepildīt paplašinātos asinsvadus ar pietiekamu asiņu daudzumu, spiediens krītas, un cilvēks sāk kļūt ļengans.
– Vēl dzirdēts par urīndzenošajām zālēm, arī tās pazeminot asinsspiedienu.
– Tās arī vairāk attiecas uz stāstu par dehidratāciju. Cilvēks, labu gribēdams, sadzeras urīndzenošos līdzekļus, panāk atbilstošu efektu un atstāj tualetē pāris litru ūdens. Bet no kurienes tas izčurātais ūdens rodas? Tiek izvilkts no asinīm. Asiņu kļūst mazāk, un spiediens krītas. Normāli mums ir apmēram 4,5 litri asiņu. Tad iedomājieties, kas notiek, ja divus no tiem paņem! Paliek biezs šķidrums, kas lēnām plūst pa asinsvadiem. Protams, ka asinsspiediens krītas, un līdz ar spiedienu mazinās arī dzīvesprieks un spars.
Tā ka ir vairākas diezgan nopietnu slimību grupas, kuras arī var radīt pēkšņu, skaidri izjūtamu asinsspiediena krišanos. Tas notiek ļoti strauji, cilvēks jūt, ka nupat notiek kaut kas ļoti slikts - vājums, auksti sviedri, elpas trūkums, reibonis... Nav pat svarīgi, cik zems ir asinsspiediens. Svarīgi, ka notiek kaut kas, no kā ir slikti. Un tad ir jāzvana dakterim vai pat jāsauc ātrā palīdzība. Jo, piemēram, ja ir iekšēja asiņošana, tas var būt pat dzīvības un nāves jautājums.
– Bet vai ir kāds robežstāvoklis, kad īsti slikti nav, bet īsti labi arī nav?
– Mēs, mediķi, mēdzam teikt, ka dzemdības nekad nepaliek pusceļā. Ja bērns ir, tad viņš piedzimst. Tā arī ar asinsspiedienu – nenoteiktība ilgstoši neturpinās. Vai nu cilvēks saprot, ka zemais asinsspiediens patiesībā ir viņa normālais, un dzīvo nost. Vai arī, ja jūtas slikti, iet pie daktera, kurš sameklē kādu vainu, nosauc vārdā, un notiek ārstēšana. Vai nu pa labi, vai pa kreisi, bet taka kaut kur aizved. Nemēdz būt tā, ka asinsspiediens ir zems ļoti ilgi un cilvēks nevar saprast, viņš jūtas labi vai slikti.
– Kādas zāles ir pret zemu asinsspiedienu, un kad pie tām ķeras?
– Tās ir zāles, kas sašaurina asinsvadus. Taču šie medikamenti nav vienkārši lietojami - jāuzmanās, lai nepārdozētu, lai nepārslogotu sirdi un, glābjot no viena, neizdarītu kādu citu postu. Šādu zāļu nav daudz, un pie tām ķeras tad, ja nevar novērst kādu apstākļu iedarbību, kuru dēļ cilvēks cieš no zema asinsspiediena. Piemēram, stāvoklis, ko sauc par ortostatisko hipotensiju. Ortostāze raksturo to, kā cilvēks jūtas vertikālā stāvoklī - tad, kad stāv vai iet, nevis guļ vai sēž. Ortostatiskā hipotensija ir asinsspiediena krišanās ik reizi, kas cilvēks pieceļas. Kad guļ, spiediens ir normāls, pieceļas - krīt. Tā ir slimība, kuras cēloņi meklējami smadzenēs, centrālajā nervu sistēmā, kur nesaskaņa starp vagālo un simpātisko nervu sistēmu jau ir pārsniegusi pieļaujamo līmeni. Vagālā sistēma valda pār cilvēku pilnībā, asinsvadi ir pārmēru plati, un, tiklīdz cilvēks pieceļas, vienkārši sakot, asinis satek kājās, galva kļūst tukša, un neatliek nekas cits kā ģībt.
Ko darīt? Nevar taču nodzīvot visu savu mūžu nepieceļoties! Tad izmanto zāles, kas sašaurina asinsvadus.
Kā SEV palīdzēt?
* Ja pēc piecelšanās mēdz būt reibonis, novieto gultas galvgali augstāk - tā, lai guļot ķermeņa augšdaļa būtu augstāk.
* Neaizmirsti padzerties un paēst brokastis!
* Ja pazemināta asinsspiediena dēļ uznāk reibonis vai šķiet, ka tūdaļ ģībsi, apgulies un pacel uz augšu kājas! Tā guļot, asinis no kājām aizplūdīs uz ķermeņa augšdaļu, arī uz smadzenēm, un tavs dators atkal būs pietiekami labi apgādāts ar skābekli.
* Pakonsultējies ar dakteri - varbūt viņš ieteiks tev valkāt kompresijas zeķes, kas neļaus slinkot kāju vēnām un veicinās asinsriti sirds virzienā.
* Asinsriti uzlabo kustības - nestāvi, vairāk staigā. Peldēšana, soļošana un riteņbraukšana varētu būt tev piemēroti sportisko nodarbību veidi.
* Asinsriti paātrina arī kontrastduša, slinki neguli vannā, labāk biežāk ej dušā - beigt to vienmēr ieteicams ar vēsu ūdeni.
* Normalizēt asinsriti palīdz homeopātiskie medikamenti, piemēram, kampars vai Crataegus komplekss, kā arī Acidum phosphoricum komplekss.
Kas brīdina par zemu asinsspiedienu?
* Nespēks un nogurums.
* Satraukums, sirdsklauves, baiļu izjūta.
* Reibonis, ņirboņa gar acīm, īpaši pēc straujas stāvokļa maiņas, piemēram, pieceļoties no gultas.
* Vēsas plaukstas un pēdas, bāla āda, tieksme žāvāties.
* Paātrināta elpošana.
Gunta Šenberga
Foto: LETA
Informācija ZL datubāzē
