Esmu mamma divām meitām, kurām diagnosticēts 1. tipa cukura diabēts. Vecākajai meitai, kura jau sasniegusi pilngadību, diagnozi noteica četru gadu vecumā, savukārt jaunākajai meitai – 10 gadu vecumā. Pirms 14 gadiem, kad diabēts ienāca mūsu ģimenē, zināšanas par šo slimību bija niecīgas un aprūpes mehānismi valstī – nepieejami

Kušinga sindroms ir reta slimība, kas sastopama 40 līdz 70 cilvēkiem no viena miljona. Kušinga sindromu visbiežāk sastop pieaugušajiem 30 līdz 50 gadu vecumā, bet tas var būt arī bērniem.

1. tipa diabētu man diagnosticēja jau bērnībā – 8 gadu vecumā, – kad  parādījās izteikti slimības  simptomi. Sākumā man nebija zināšanu par diabētu, jo tuvāko draugu vai paziņu lokā neviens ar to nebija saskāries. Arī ģimenes ārsts sākotnēji uzskatīja, ka divas nedēļas slimoju ar vīrusinfekciju, kas izpaudās kā izteikts nespēks, slikta dūša, vemšana un pastiprinātas slāpes. 

Oktobra vidū arī Latviju pāršalca ziņa, ka vairākās Eiropas valstīs konstatētas viltotas diabēta zāles. Lai arī zāļu viltojumi ir sliktākais iespējamais viltojumu veids, jo apdraud cilvēku dzīvību, tomēr ziņa par viena specifiska medikamenta viltojumu izpelnījās, varētu pat teikt, neadekvāti plašu publicitāti. Kādēļ? Jo medikaments daudz plašāk nekā “zāles diabēta ārstēšanai” bija pazīstams kā “zāles notievēšanai”.

Regulāri kārojas čipsus, ātrās uzkodas vai citus sāļus un treknus ēdienus? Nespēj atturēties no konfektēm, šokolādes un saldumiem? Varbūt tevi pastāvīgi nomoka izsalkums, un pēc maltītes nepaiet ne stunda, kad roka atkal stiepjas pēc kā ēdama? Pie vainas ne vienmēr ir iegriba vai pašdisciplīnas trūkums – izsalkuma cēlonis bieži vien meklējams hormonu darbības traucējumos.

Mūsdienās diabēta kontroli būtiski atvieglo nepārtrauktās glikozes uzraudzības sistēmas – tā ir iespēja ne tikai izvairīties no dūrieniem pirkstā, bet arī iegūt datus un analizēt miega, uztura un fizisko aktivitāšu ietekmi uz glikozes līmeni.

Cukura diabēts viennozīmīgi ir slimība, kas mūsdienās cilvēkus skar arvien vairāk. Iemesli augošajai statistikai ir dažādi, tomēr liela ietekme ir cilvēka dzīvesveidam – jo mazkustīgāks tas ir, jo lielāka iespēja saslimt ar cukura diabētu, norāda farmaceite.

Starptautiskajā Diabēta dienā speciālisti atgādina – diabēta ārstēšana prasa disciplīnu un skaidru plānu, taču tas ir to vērts. Rūpīga diabēta kontrole var samazināt nopietnu – pat dzīvībai bīstamu – komplikāciju risku.

Runājot par nozīmīgākajiem farmācijas jomas atklājumiem, kas snieguši arvien jaunas ārstniecības un profilakses iespējas, nevaram nepieminēt insulīnu, kas ir palīdzējis novērst diabēta letālu iznākumu un komplikācijas. 

Mūsu ķermenis ir neskaitāmu, savstarpēji saistītu funkciju kopums, kur viena izpausme izraisa un ietekmē citas. Tāpēc ikviena jūtama novirze no mūsu ierastā, ikdienišķā stāvokļa – tas attiecas gan uz pašsajūtu, gan fiziskām un emocionālām izpausmēm – ir jāuztic pieredzējuša speciālista vērtējumam.