Tuvojoties gada aukstākajiem mēnešiem, aizvien vairāk laika pavadām iekštelpās un nododamies mazkustīgākiem laika pavadīšanas veidiem, gulšņājot pie TV vai “sēžot” internetā. Taču šādai mazkustībai nav tikai sezonāls raksturs. Aizvien vairāk tiek runāts par to, ka sēdēšanas nelabvēlīgā ietekme uz veselību ir pielīdzināma smēķēšanai. Turklāt mazkustīgums būtiski ietekmē arī mūsu pašsajūtu.

Septembra sākumā ik gadu īpaša uzmanība daudzviet pasaulē tiek pievērsta fizioterapijai. Vispasaules fizioterapijas dienā runājam par cilvēka fiziskajai un emocionālajai veselībai nozīmīgiem jautājumiem. Šī gada īpašā tēma - sāpes ceļu locītavās. 

Ja cilvēks nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, līksmo gan kardiovaskulārā, gan endokrīnā un nervu sistēma, arī balsta un kustību aparāts. Tomēr jo vairāk cilvēks sporto, jo rūpīgāk jādomā, kā papildināt uzturu ar vitamīniem un minerālvielām.

Kad runājam par izdegšanu, lielākoties tiek domāts par pieaugušiem cilvēkiem, kuri strādā algotu darbu. Taču ikdienas nodarbju līdzsvara zudums, pārslodze mācībās, brīvā laika deficīts mēdz piemeklēt arī skolas vecuma bērnus, kuri par izdegšanu signalizē pavisam citādāk… 

Pēdās un zonā ap potītēm atrodas aktīvie punkti, kas spēj ietekmēt kopējo veselības stāvokli organismā, tāpēc ir svarīgi ne tikai rūpēties, lai kājas ir siltumā, jo īpaši rudens un ziemas sezonā, bet arī neaizmirst palutināt pēdas.

Iespējams, tieši šis ir labākais gada brīdis, lai rosinātu ikvienu uzsākt treniņus ūdenī, apgūt pamata peldēšanas prasmes un pēc tam turpinātu nodarboties baseinā visu cauru gadu, iekļaujot ūdens aktivitātes dzīvesveida modelī.

Agrāk bija pieņemts, ka bērnam, kurš sasniedzis gada vecumu, jau vajadzētu staigāt vai vismaz spert pirmos patstāvīgos soļus. Bet ko darīt, ja mazulis šajā vecumā to vēl nedara? Par iespējamiem risinājumiem stāsta kustības un stājas eksperte, fizioterapeite.

Dziesmu un Deju svētku laiks sniedz daudz skaistu, neaizmirstamu mirkļu, kā arī prasa daudz spēka un emocionālo ieguldījumu no tā dalībniekiem. Kā parūpēties par sevi lielas fiziskas un emocionālas slodzes apstākļos un palīdzēt sev svētku laikā justies labi? 

Esam gatavi iet un darīt, piedalīties vairāku stundu, dienu vai pat nedēļu ilgos pasākumos, sacensībās – daudziem šovasar vēl priekšā aktīvi pasākumi ar augstu intensitāti kā Dziesmu un deju svētki, maratoni, ceļojumi u. c. Pirms tiem allaž vērts apstāties un pajautāt sev: “Kā ar manu veselību? Vai ne tikai es vēlos, bet arī mans organisms ir fiziski gatavs piedalīties?”

Lai arī sēdošs biroja darbs šķietami neprasa lielu fizisku piepūli, tas mēdz radīt izteiktu muskuļu nogurumu, saspringumu un diskomfortu, arī nespēku, galvassāpes un citus nepatīkamus simptomus. Kā mazkustīgs darbs ietekmē mūsu muskuļus, stāju un pašsajūtu un ko darīt, lai izvairītos no nepatīkamajiem simptomiem, ko tas rada?