medicine.lv skaitļos

Lietotāji online377
Aktīvie uzņēmumi12818
Nozares raksti1621
Ekspertu atbildes21477
5 kļūdas, ko jaunieši pieļauj treniņu zālē: Skaidro speciālisti : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

5 kļūdas, ko jaunieši pieļauj treniņu zālē: Skaidro speciālisti

Freepik.com/ tawatchai07
Foto: Freepik.com/ tawatchai07

Skaisti veidots augums arī pusaudžiem kļūst par kāroto “burkānu” un liek sevi pašdisciplinēt sportam, uzsākot apmeklēt trenažieru zāli. Diemžēl ne katrs to dara pareizi un ne visi zina, kā pareizi lietot trenažieru zāles aprīkojumu. Pašdarbība trenažieru zālē ne tikai traucē sasniegt iecerēto rezultātu, bet, nepareizi trenējoties, ir lielāks risks gūt dažādas traumas. Pat ar internetā noskatītām videopamācībām te līdzēts nebūs – stāsta KRC “Jaunķemeri” fizioterapeits Kārlis Mazurs un Fitnesa centra treneris Mario Zariņš.

Ar treniņiem trenažieru zālē nebūt nav jāsaprot tikai svaru stieņu cilāšanu un lielu fizisko slodzi ar mērķi audzēt muskuļu masu. “Te iespējami gan spēka, gan aerobās slodzes treniņi (velotrenažieri, skrejceliņš, steperis), tāpat svaru zālē var veikt arī mobilitātes vingrojumus locītavām,” iespējas skaidro fizioterapeits, kurš ikdienā arī saviem pacientiem vada individuālas nodarbības trenažieru zālē. “Runājot par pusaudžiem, šajā vecumā cilvēka muskuloskeletālā sistēma vēl nav pilnībā nobriedusi, attīstījusies, tāpēc nodarbojoties ar pašdarbību trenažieru zālē bez profesionāļa atbalsta un padoma, nav liela māksla sabojāt kādas organisma struktūras. Turpretim, lai pēc gūtās traumas atlabtu, jārēķinās ar ilgu laiku un daudz pacietības,” saka fizioterapeits un uzsver – citādi, ja jaunietim viss ir kārtībā ar viņa treniņpratību, nav neviena pamatota argumenta, kādēļ pusaudžiem kategoriski būtu jāaizliedz apmeklēt trenažieru zāle. “Ja nu vienīgi šis “nopietnais” iemesls ir nevēlēšanās būt veselam,” pajoko fizioterapeits. Ar vienu nosacījumu – ja izdotos nepieļaut šīs kļūdas, kas diemžēl trenažieru zālēs aizvien vēl ir klasika.

Kļūda #1: Trenējas ar pārāk smagām hantelēm vai svaru stieņiem

Kamēr treniņš notiek, izmantojot sava ķermeņa svaru (pievilkšanās, pietupieni, planka), viss ir kārtībā – tiklīdz ņemam rokā hanteles vai smaguma ripas, arī traumu riski pieaug. Savukārt ja ķermenim neatbilstošu svaru un slodzes izmantošana kombinējas ar nepareizu vingrinājumu izpildīšana tehniku, šis ir īsākais ceļš uz traumām. Ar slodzi un svariem ir kā ar pakāpieniem, uzsver treneris – jākāpj uz augšu soli pa solītim pakāpeniski, nevis jācenšas pārlēkt pāri visiem pakāpieniem uzreiz, cerībā, ka nekas slikts nenotiks. Fizioterapeits iesaka jauniešiem sākt ar samērīga treniņu grafika sastādīšanu: “Ja tikai vienreiz nedēļā zālē nodod uguņus, bet pārējā laikā atkal nedēļu sēž skolas solā, pie datora, pie telefona, bet pēc nedēļas atkal aiziet uz trenažieru zāli, jau pēc mēneša jaunietis secinās, ka nekas nav mainījies – tik vien tā labuma no sporta, kā muskuļu sāpes, traumas un nepatika. Ar labiem nodomiem uzsāktās aktivitātes, drīz vien tiks atmetas.”

Kļūda #2: Nepareiza vingrinājumu izpildīšanas tehnika

Vēlme tikt pie trenēta auguma reizēm līdzinās centieniem pārlēkt pašam sev pāri. “Ikdienā redzu, ka viselementārāko vingrinājumu – pietupienus – jaunieši nemāk tehniski pareizi izpildīt. Ja to dara nepareizi turklāt vēl ar svaru stieni, risks gūt traumu pieaug. Ceļot stieni no grīdas, ja muguras jostas daļas muskulatūra nav gana trenēta, ir iespēja sastiept muskuļus, sliktākajā gadījumā pat piedzīvot diska trūci. Visi puiši grib lielus bicepsus, bet, ja muskulis nebūs gatavs tādai slodzei, ir liela iespēja pārplēst bicepsu. Finālā – ilgs rehabilitācijas process,” izskaidro treneris. Treniņus jāsāk ar bāzes vingrinājumiem, jānostiprina iekšējā muskulatūra, sākumā bez hantelēm un svaru stieņiem – tikai ar sava ķermeņa svaru.

Banner 280x280

“13-14 gadu vecumā nemaz nav nepieciešams tiekties pēc lielas muskuļu masas, labāk attīstīt izturību. Arī pie manis šobrīd uz individuālajiem treniņiem nāk 12 gadus jauns puisis, kuram ir neliels liekais svars. Pagaidām darbojamies tikai ar kardioslodzi, nostiprinām iekšējos muskuļus, lai organisms pēc laika būtu gatavs strādāt ar svariem un hantelēm, lai varētu veidot muskuļu formas.”

Kļūda #3: Nepārzina inventāru un dara nepareizi

Jārēķinās, ka zālē var būt trenažieri, kas nav piemēroti pusaudžu auguma izmēriem. “Zinu, ka jaunieši ļoti iedvesmojas no internetā redzētiem video un uzskata, ka pēc redzētā ir gana zinoši, lai spētu būt paši sev treneri. Nāk uz zāli un dara tā, kā uzskata par pareizu, lielākoties bez izpratnes par treniņu struktūru. Vingrinājumi tiek veikti nepareizi, jo noskatītajā video tie bija domāti pavisam citai muskuļu grupai un citam mērķim,” ar novērojumu dalās treneris. Vislielākais traumu risks ir trenējoties ar brīvajiem svariem: svaru stieni, hantelēm, svaru bumbām nekā ar, tā dēvētajiem, trošu trenažieriem.

Kļūda #4: Lieli muskuļi kā galvenais mērķis

Kā rīkojas gudri vecāki, ja viņu pusaudzis saka – gribu iet uz trenažieru zāli!  Vispirms viņi savu atvasi aizvedīs pie speciālista – zinoša trenera vai fizioterapeita, sporta ārsta, lai veiktu funkcionālo novērtēšanu. “Jāizvirza mērķi, ko jaunietis ar treniņiem grib sasniegt, un jāsastāda programma,” saka Kārlis Mazurs. “Muskuļu augšanu un reljefa veidošanos ietekmē androgēnie hormoni, kas pusaudžiem sāk veidoties tikai pēc pubertātes. Tāpēc, arī centīgi trenējoties, kādam pie sešpakas uz vēdera izdosies tikt jau 16 gados, bet citam to nebūs iespējams sasniegt pat 18 gados, jo pubertātes katram beidzas citā vecumā. Toties ir zinātniski pierādīts, ka pusaudžiem ir viegli uztrenēt muskuļu spēku un adaptēties slodzei. Pietiek ar treniņiem astoņas līdz 12 nedēļas, lai muskuļu spēks palielinātos par 30-50%,” saka fizioterapeits.

Ieteicams sākt ar iekšējās muskulatūras nostiprināšanu, veicot pietupienus vai izpildot vingrinājumus ar sava ķermeņa svaru: planka, pievilkšanās pie stieņa, pietupieni. “Silti iesaku jauniešiem iemācies tehniski pareizi izpildīt pietupienus – šis ir izcils bāzes vingrinājums, kas palīdzēs stiprināt iekšējo muskulatūru! Pareizi izpildīti pietupieni nozīmē to, ka, saliecot ceļgalus, tie nedrīkst “skatīties pāri” pēdu pirkstgaliem, bet ar ķermeņa korpusu pietupiena brīdī nedrīkst sasvērties uz priekšu,” stāsta Mario Zariņš.

Kļūda #5: Video pamācības nav alternatīva trenera konsultācijai

Ilgstoši nepareizi trenējoties, pirmkārt, būs daudz lēnāks progress. Tiek izpildīts kāds vingrinājums, domājot, ka tā laikā tiek trenēti pleci. Tā kā vingrinājums tiek veikts tehniski nepareizi, patiesībā vairāk tik nodarbināti muguras muskuļi, bet uz pleciem slodze ir tik maza, ka šajā zonā muskuļi neattīstās tik labi, kā gribētos. Rezultātā – ejam uz trenažieru zāli vairākus mēnešus, bet progresu neredzam, tam seko vilšanās un domas – varbūt sports nemaz nav domāts man?! Sporta zālē liela nozīme ir daudzām mazām tehniskām niansēm – nedaudz rokas uz priekšu vai elkoņi sānis, leņķis šāds vai citāds var daudz ko mainīt. Nedodot pareizo impulsu muskuļu grupām, ko vēlamies trenēt, palēninām arī progresu.

Katram ir sev vien zināmi iemesli, kādēļ izvēlēties trenažieru zālē nodarboties ar pašmācību, nevis priekšroku dod vismaz pāris individuālajiem treniņiem trenera uzraudzībā. Lai veicinātu jauniešu treniņpratību trenažieru zālē, ceturtdien 2.februārī pulksten 19.00 KRC “Jaunķemeri” Fitnesa centra treneri aicina uz izzinošu nodarbību, kurā varēs uzdot visus interesējošos jautājumus par trenažieru zāles aprīkojuma izmantošanu. Vairāk informācijas Fitnesa centra Facebook lapā @Fitnesa centrs.

Pašdarbība trenažieru zālē var radīt:

  • mugurkaula problēmas, starpskriemeļu disku trūces;
  • saišu un muskuļu plīsumu;
  • muskuļu sastiepumu;
  • pārslodzi, kas rodas nepareizi saplānota un pārāk intensīva treniņu grafika dēļ;
  • stresa lūzumus.

Speciālisti saka “Jā” treniņiem trenažieru zālē, jo:

  • jebkura aktivitāte ir labāka nekā slinkošana, nekustēšanās un mazkustīgs dzīvesveids;
  • ja kopš pusaudžu vecuma nodarbojas ar sportu, tas samazina muskuloskeletālās sistēmas, kardio vaskulāro slimību risku nākotnē;
  • treniņi zālē ir arī psihoemocionālās veselības profilakse – mazinās depresijas riski, notiek socializēšanās ar vienaudžiem, jaunietim ir augstāks pašvērtējums;
  • jebkura fiziska aktivitāte ir labāka nekā nekāda aktivitāte. Turklāt, ja vēl to dara ar savam organismam atbilstošu slodzi, katrs būs ieguvējs.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika pēdējos gados ir kļuvusi populāra, un veiktie pētījumi un testi nepārtraukti pēta to efektivitāti un drošību. Tāpat arī tiek vērtēta kolagēna produktu ietekme uz ādas elastību, mitrināšanu un grumbu samazināšanos.

Jo-hai-dī, kāpēc es nerūpējos par sevi ātrāk?

Jo-hai-dī, kāpēc es nerūpējos par sevi ātrāk?

Pēc smagas operācijas un ilgstošas rehabilitācijas Roberto Meloni ir atkal vesels, bet atzīst, ka daudzus mēnešus esot bijis ļoti norūpējies, vai spēs atkal normāli staigāt. Roberto stāsta par savu pieredzi, lietojot Latvijā ražotu produktu – Epsorīnu.

Ergonomisks krēsls – kādu izvēlēties, lai nesāpētu mugura?

Ergonomisks krēsls – kādu izvēlēties, lai nesāpētu mugura?

Ja, ilgstoši sēžot, jums nogurst un sāp mugura, pievērsiet uzmanību, kādu krēslu ikdienā izmantojat. Situāciju var uzlabot, parasta krēsla vietā izvēloties ergonomisku krēslu. Uzzināsim vairāk par Bambach ® Saddle Seat ergonomiskajiem krēsliem! 

Video

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Produktu testi

Testa rezultāti: “FlexiCor” locītavu un saišu veselībai

Testa rezultāti: “FlexiCor” locītavu un saišu veselībai

Martā Medicine.lv sadarbībā ar starptautisko zīmolu “Coral Club” piedāvāja testēt “FlexiCor” locītavu un saišu veselībai.

Aknu sargs

Aknu sargs

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Fito preparāti” piedāvā izmēģināt dabīgu produktu aknu darbības veicināšanai.

Līga Nature SPA Hialuronskābes serums intensīvai ādas mitrināšanai

Līga Nature SPA Hialuronskābes serums intensīvai ādas mitrināšanai

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Salons Līga" piedāvā izmēģināt Hialuronskābes serumu ar dabīgu aktīvo vielu komponenti Pentavitin® intensīvai ādas mitrināšanai.

Testa rezultāti: "Kaleja Silks" zīda matu ruļļi veselīgām salona kvalitātes lokām

Testa rezultāti:

Martā Medicine.lv sadarbībā ar "Kaleja Silks" piedāvāja testēt zīda matu rulli veselīgai matu ieveidošanai.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Dinsbergas klīnika, Dr. Santa Viltere: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Dinsbergas klīnika, Dr. Santa Viltere: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Vismaz reizi dzīvē ir jāpārbauda sava sirds! No aprīļa šo izmeklējumu veic arī Dinsbergas klīnikā ar jaunāko un modernāko aparatūru Latvijā. Izstāsti Latvijai dodas vizītē pie kardioloģes ar 20 gadu pieredzi - dr. Santas Vilteres.

VC4 Baltijas vēnu klīnika, Dr. Patrīcija Ivanova: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

VC4 Baltijas vēnu klīnika, Dr. Patrīcija Ivanova:  Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Patrīcija Ivanova ir asinsvadu ķirurgs, flebologs, Dr.med., docente LU Ķirurģijas katedrā, Latvijas Asinsvadu ķirurģijas biedrības biedre, Latvijas Invazīvās radioloģijas asociācijas biedre, Eiropas Asinsvadu ķirurģijas biedrības biedre, Eiropas Kardiovaskulārās un invazīvās radioloģijas biedrības biedre, nokārtojusi eksāmenu asinsvadu ķirurģijā...