AMEBIĀZE
invāzijas slimība, ko ierosina vienšūnas parazīts dizentērijas amēba (Entamoeba histolytica). Ar amebiāzi slimo galvenokārt zemēs, kur silts klimats. Cilvēka zarnās amēba var eksistēt 3 dažādās formās: dobuma jeb sīkā forma (7-20 μm diametrā), cistas (8-15 μm) un audu forma (20-40 μm). Amēbas cistu izplatīšanos sekmē mušas. Kopā ar netīru ūdeni, augļiem, dārzeņiem u.c. pārtikas produktiem, no netīrām rokām vai sadzīves priekšmetiem amēbas cistas nokļūst cilvēka organismā. Gremošanas traktā cistas apvalks izšķīst, atbrīvojas 4 vienkodola amēbas, no kurām veidojas dobuma forma. No šās formas amēbām rodas amēbas priekšcistu stadijas un cistas, kas kopā ar izkārnījumiem nonāk ārējā vidē, kur labvēlīgos apstākļos mēnešiem ilgi var saglabāt dzīvotspēju. Mainoties organisma fizioloģiskajam stāvoklim (pārkāršana, alkohola lietošana, asi, kairinoši ēdieni, inficēšanās ar bakteriālo dizentēriju u.c), amēbas dobuma forma var palielināties un kļūt patogēna - izveidojas amēbas audu forma, kas ieurbjas zarnu gļotādā, barojas ar asinīm un ierosina slimības procesu. Tā sākumā taisnās zarnas sienās veidojas dažādas formas un lieluma pietūkumi un sīki abscesi, vēlāk plašas čūlas ar nelīdzenām malām. Gļotāda starp čūlām parasti bez patoloģiskām pārmaiņām. No čūlām amēbas dažkārt nokļūst asinsvados un limfvados, asinis un limfa tās var aiznest uz citiem orgāniem, visbiežāk uz aknām, kur veidojas abscesi. Amebiāzes gaita ir ilgstoša, recidivējoša. Akūtai amebiāzei raksturīga asiņaina caureja 10-15 reižu diennaktī. Izkārnījumu izdalīšanās sāpīga, un tajos atrodama dizentērijas amēbas audu forma ar eritrocītiem, gļotas. Ja slimnieku neārstē, nereti amebiāze beidzas ar slimnieka nāvi. Ārstē ar emetīnu un metronidazolu. (Preparāta terapeitiskās devas ļoti tuvas toksiskajām, tāpēc ārstēšana izdarāma tikai ārsta uzraudzībā.) Ja amebiāzei pievienojas bakteriālā dizentērija, lieto antibiotikas. Profilakse tāda pati kā citām zarnu infekciju slimībām. Att.
