Pēdējo gadu laikā pasaulē un Latvijā būtiski pieaug rezistence pret antibiotikām, kas nozīmē, ka arvien biežāk sastopami gadījumi, kad baktērijas nepakļaujas antibiotikām, jo, ja antibiotika ir pietiekami ilgi lietota, parādās baktērija, ko šī antibiotika nespēj nogalināt. Līdz ar to atsevišķos gadījumos ārstēšana kļūst ilgāka un dārgāka.

Šodien notikušajā Eiropas Antibiotiku dienai veltītajā konferencē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta epidemiologs Elīna Dimiņa stāstīja, ka Latvijā antibiotiku patēriņš uz Eiropas Savienības valstu fona kopumā ir neliels, tomēr tas ir liels, ja salīdzina antibiotiku lietošanu slimnīcās. Līdz ar to šim apstāklim ir būtiska ietekme uz rezistences veicināšanu.

Pēc veiktajām aptaujām un pētījumiem sešās Latvijas slimnīcās, aptuveni 25-30% gadījumu pacienti tiek ārstēti ar antibiotikām. 84% no šīm antibiotikām tiek nozīmētas intravenozi, turpretī, Eiropas pieredze liecinot, ka arvien vairāk antibiotikas tiekot nozīmētas orāli. No visiem gadījumiem, kad antibiotikas slimnīcās tiek lietotas, 76% gadījumu tās nepieciešamas ārstēšanai, 5% - ķiruģiskai profilaksei. Tomēr ap 13% gadījumos antibiotikas nozīmētas bez skaidra iemesla.

12% gadījumu antibiotikas tiek lietotas nozokomiālo infekciju ārstēšanai. Kā pastāstīja Stradiņa slimnīcas Infektologs, hepatologs Pauls Aldiņš, nozokomiālās infekcijas ir tās infekcijas, kuras pacients iegūst stacionārā, nevis pirms došanās uz slimnīcu vai ārstniecības iestādi.

Pēc pasaules medicīnas literatūras datiem, ārstējoties jebkura profila ārstniecības iestādē, 4 – 10% pacientu inficējas ar nozokomiālo infekciju. 2008.gada dati liecinot, ka Eiropā ar nozokomiālām infekcijām inficējās 7,1% pacientu, Latvijā – 4,9%. Apmēram 70 % baktēriju, kas izraisa infekcijas slimnīcās, ir rezistentas pret vismaz vienām zālēm, ko parasti lieto infekciju ārstēšanai. Nozokomiālās infekcijas visbiežāk izsauc multirezistenti mikroorganismi – baktērijas (90% gadījumu), retāk vīrusi, sēnītes u.c.

Aldiņš tāpat informēja, ka pārsvarā šīs infekcijas tiekot pārnestas kontakta ceļā – ar rokām, medicīniskajām ierīcēm. Šīs infekcijas apdraud visus cilvēkus, taču to veicinošie faktori ir smags pacienta stāvoklis, invazīvas medicīniskās ierīces, antibiotiku lietošana.

Nozokomiālo infekciju augsta riska nodaļas ir reanimācija un intensīvā terapija, ķirurģija, transplantācija, hematoloģija, kā arī aprūpes nodaļas. Infekcijas izpaužas kā sepse jeb asins saindēšanās, pneimonija, urīnceļu infekcijas un ķirurģisko brūču infekcijas un to ārstēšana parasti ir dārga, jo nepieciešama īpaša medikamentu terpija, kas ir dārga. Turklāt pacients ir jāizolē un jāveic citi kontroles pasākumi, kas nav raksturīgi citām infekcijas slimībām.

Stradiņa slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis uzsvēra, ka līdzšinējie novērojumi liecinot, ka mēnesī sešās Latvijas slimnīcās, kuras piedalās projektā  "Koordinētas mikrobioloģijas laboratoriju un infekciju kontroles personāla darbības algoritma ieviešana multirezistento nozokomiālo patogēnu ierobežošanai Latvijas reģionālajās slimnīcās", šīs infekcijas skar ap 80 pacientus un gada laikā tie varētu būt aptuveni 1000 pacienti. Dumpis lēš, ka šī problēma Latvijā patlaban ir aktuāla, ņemot vērā gultas vietu samazinājumu un to, ka gultas ir pārslogotas.'Līdz ar to infekciju skaits šogad varētu arī pieaugt, taču par to varēs spriest tikai nākamgad, apkopojot aizvadītā gada stacionāru darbības datus.

Dumpis informēja, ka Latvijas stacionāros ir piecas biežāk sastopamās baktērijas, kuras ir rezistentas pret antibiotikām. Līdz šim Latvijā biežāk pieminētā un zināmākā no šīm baktērijām ir MRSA  jeb pret meticilīnu rezistentu Staphylococcus aureus. Ņemot vērā to, ka tai ir tikusi pievērsta uzmanība arī valsts līmenī, tās izplatība stacionāros mazinās, tomēr Dumpis uzsver, ka patlaban lielāka problēma Latvija slimnīcās ir Extended Spectrum Beta-Lactamases (ESBL). Šīs baktērijas izplatība pieaug un Latvijā situācija šai jomā līdzinās Turcijai un Grieķijai. Šis mikroorganisms izplatās Latvijas slimnīcās, jo šīs rezistentās baktērijas ierobežošanai nav pievērsta pietiekama uzmanība valsts mērogā.

Jau ziņots, ka Eiropas Antibiotiku diena ir Eiropas Komisijas Veselības iniciatīva, lai aktualizētu mikroorganismu antibiotiku rezistences problēmu un veicinātu pareizu antibiotiku lietošanu. Eiropas Antibiotiku dienas laikā īpaši tiks uzsvērta nepareizas antibiotiku lietošanas novēršana. Ar nepareizu antibiotiku lietošana saprot antibiotiku lietošanu vīrusu infekcijas gadījumā, neadekvātas devas lietošanu, lietošanas pārtraukšanu pirms kursa beigām, kā arī vecu uzkrājumu lietošanu bez ārsta konsultācijas.

Galvenās Eiropas Antibiotiku dienas informatīvās pamattēzes ir tādas, ka ar antibiotikām neārstē nedz iesnas, nedz gripu, antibiotikas nesamazina vīrusu pārnešanas risku no viena cilvēku uz otru, tās iedarbojas tikai uz baktērijām. Nepamatota antibiotiku lietošana var kaitēt un pat apdraudēt cilvēka dzīvību, jo antibiotikas nereti izraisa nopietnas blakusparādības. Antibiotiku lietošana var izraisīt baktērijās rezistenci, kas nozīmē, ka antibiotikas vairs nav lietojamas slimības ārstēšanai. Rezistentas baktērijas var pāriet no viena cilvēka uz otru. Vienmēr jākonsultējas ar ārstu par antibiotiku lietošanu. Nedrīkst veikt antibiotiku uzkrājumus, to pārpalikumi jānogādā atpakaļ aptiekās, jo citādi tie apdraud apkārtējo vidi.

Kā norāda speciālisti, antibiotiku lietošana ir galvenais rezistences attīstības iemesls.

Ilze Mežniece