Ar pilsētvides aktivitāti atgādina par onkoloģijas saslimšanu riskiem
Noslēdzoties martam, kas Eiropā tiek atzīmēts kā kolorektālā vēža mēnesis, Rīgā norisinājās pilsētvides aktivitāte "Tu neredzi. Tu nedzirdi. Tu nerunā.", veselības portālu medicine.lv informē "EuropaColon Latvija" pārstāvis Uldis Vesers.
"Es negribu par to dzirdēt…", "Es baidos par to runāt…", "Man nepatīk tas, ko redzu, tādēļ izlikšos, ka neredzu…" - šādi un daudzi citi vārdos vai tikai domās izteikti aizbildinājumi raksturo lielākās sabiedrības daļas un nereti - arī pašu riska grupās esošo vai pat onkoloģijas pacientu attieksmi pret kolorektālo jeb zarnu vēzi Latvijā. Zarnu vēzis ir ārstējams, ja to atklāj agrīnā stadijā," norāda Vesers.
Aktivitātes laikā garāmgājējus un garām braucējus uzrunāja un sveicināja pulciņš mīmu, kas ielās bija devušies, lai atgādinātu ikvienam par pastāvošajiem riskiem savlaicīgi nepamanīt vai nereaģēt uz zarnu jeb kolorektālo vēzi. Ikviens mīms ir personība - ar tikai sev raksturīgiem vaibstiem, sev raksturīgu rīcību un tēla dzīvi. Gluži kā ikviens no mums. Mīmi arī simboliski atgādina par anonimitāti un klusēšanu, kas apvij zarnu vēža problemātiku Latvijā. Tādēļ zarnu vēža pacientu un viņu atbalsta personu biedrība "EuropaColon Latvija" atgādinot: "Zarnu vēzi Tu neredzi", "Zarnu vēzi Tu nedzirdi" un "Par zarnu vēzi nerunā", uzsver - ir jāsadzird un jāieklausās, ir jāsaredz un ir jārunā, lai mazinātu zarnu vēža triumfa gājienu un glābtu dzīvības.
Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kur zarnu vēža skrīninga rādītāji ir ļoti zemi, un iedzīvotāji ir kūtri izmantot pat valsts apmaksātās iespējas veikt savlaicīgas zarnu veselības pārbaudes. Savukārt pēdējā - 3. un 4. stadijā atklāto gadījumu skaits Latvijā ir krietni augstāks nekā citās Eiropas valstīs. Novecojušas testa metodes, veselības problēmu ignorēšana, veselīga dzīvesveida nepraktizēšana un citi iemesli ir pamats tam, ka zarnu vēzis arvien straujāk izvirzās vadošajās pozīcijās starp onkoloģiskajām saslimšanām Latvijā.
Kolorektālais vēzis saglabā savu vietu onkoloģisko slimību nāves izraisītāju trijniekā visā Eiropā, tomēr Latvijā rādītāji ir vieni no satraucošākajiem. Saskaņā ar EUROCARE-5 datiem Latvija ir viena no piecām Eiropas valstīm, kur mirstības no onkoloģiskajām saslimšanām rādītāji ir visaugstākie. Kopā ar Latviju šajā pieciniekā atrodamas arī kaimiņvalstis - Igaunija un Lietuva, kā arī Bulgārija un Slovākija. Pasaulē ik gadu kolorektālais vēzis tiek diagnosticēts 1,4 miljoniem pacientu, no tiem Eiropā - 470 000, bet Latvijā - tie ir aptuveni 5000. Ik gadus pasaulē no kolorektālā jeb zarnu vēža mirst 694 000, no tiem 470 000 - Eiropā. Latvijā zarnu vēzis ik gadus paņem ap 700 dzīvību. Vēža pētnieki lēš, ka kolorektālā vēža diagnožu skaits pieaugs, pasaulē sasniedzot 2.4 miljonus jaunu gadījumu 2035. gadā.
Biedrība "EuropaColon Latvija" aicina: izmantojiet valsts apmaksātu skrīningu tiem, kam pāri 50; pievērsiet uzmanību savai ēdienkartei un izvairieties no kaitīgiem paradumiem; necietiet sāpes un neignorējiet zarnu darbības traucējumus, iekaisīgas slimības. Atceraties arī par to, ka uzmanība jāpievērš savas ģimenes locekļu veselībai - vediniet skrīningu izmantot savus vecākus, atbalstiet savus draugus un nekaunieties runāt, saredzēt un ieklausīties.
Akcijas vērotāji un garāmgājēji ar interesi vēroja biedrības "EuropaColon Latvija" aktivitātes, un ne viens vien atzina, ka par zarnu vēzi ir dzirdēts, tomēr kaut kā neērti par to runāt. Ielās uzrunātie pensionāri lielākoties atzīst, ka par skrīninga iespējām pie ģimenes ārsta ir lietas kursā, bet, uzskatot šo tēmu par pārāk intīmu, lai par to sāktu runāt ar savu ģimenes ārstu, savu ģimeni vai dzīvesbiedru.
Liela daļa šodien uzrunāto gados jauno rīdzinieku un pilsētas viesu biedrībai "EuropaColon Latvija" pauda neziņu - vai viņu tuvinieki vai draugi, kuri ir riska grupas vecumā, izmanto pārbaudes un pietiekami rūpējas par savu veselību. Tāpat arī vairāki ielās satiktie cilvēki norādīja, ka ne vienmēr ģimenes ārsti ir atbalstoši - katram ārstam esot liels pacientu skaits, rindas pie ārsta garas, bet veltītais laiks konkrēta pacienta uzklausīšanai pārāk mazs.