Ārstu asociācijas ierosina izmantot veselības apdrošināšanu cīņā ar vēzi
Lai daudz savlaicīgāk atklātu onkoloģiskās slimības un samazinātu vēlīnajās stadijās reģistrētā vēža īpatsvaru Latvijā, valsts, pašvaldību un to kapitālsabiedrību apmaksātajās veselības apdrošināšanas polisēs būtu jāiekļauj prasība par obligātiem darbinieku veselības profilakses izmeklējumiem atbilstoši vecumam. Tā uzskata Latvijas Onkologu asociācija un Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija, norādot, ka šādā veidā varētu izglābt daudzu cilvēku dzīvības un ilgtermiņā nodrošināt būtisku valsts līdzekļu ekonomiju.
Latvijā joprojām ir augsts īpatsvars novēloti atklātam vēzim - 3. un 4.stadijā pirmo reizi reģistrēto pacientu skaits veido aptuveni 36%. Salīdzinājumā Eiropas valstīs novēloti saslimstību ar ļaundabīgiem audzējiem atklāj ap 20% pacientu.
Asoc.prof. Gunta Purkalne, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja: "Tas nav normāli, ka pie mums valstī trešdaļai pirmo reizi reģistrēto vēža pacientu slimība tiek atklāta vēlīnajās stadijās, kad tā ir grūti ārstējama. Atbildīgās institūcijas uz to piever acis un samierinās ar slikto statistiku, visas sekas noveļot uz ārstējošo ārstu pleciem. Valstij ir jāizdara izvēle un jāmeklē daudz efektīvāki risinājumi par skrīninga un izglītošanas programmām, lai varētu savlaicīgi atklāt onkoloģiskās slimības. Pretējā gadījumā tai nākotnē būs jāatvēl vēl lielāki budžeta līdzekļi pacientu ārstēšanai, bet jau šobrīd valsts aizbildinās, ka tai nepietiek līdzekļu inovatīvo medikamentu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā."
Asoc.prof. Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas prezidents: "Līdzšinējās vēža skrīninga programmas un veselības sistēma kopumā sniedz nepietiekamus uzlabojumus novēloti atklātam vēzim Latvijā. Tas samazina pacientu izredzes uz atveseļošanos un prasa daudz ilgāku, smagāku un dārgāku ārstēšanas procesu. Situācijā, kad šajā jomā nav uzlabojumu jau daudzus gadus, ir jādomā par jauniem, daudz efektīvākiem risinājumiem. Veselības apdrošināšanas polises darbiniekiem ir būtisks bonuss. Ja reiz tās tiek apmaksātas no valsts un pašvaldību budžetiem, tad tikai sociāli atbildīgi būtu vienoties ar apdrošinātājiem par obligātu izmeklējumu iekļaušanu, atbilstoši darbinieka vecumam."
Ja polises saņēmējs neveic šos profilakses izmeklējumus, nākamajā gadā par veselības polisi nevis maksātu darbavieta, bet tam būtu jāmaksā pašam. Ārstu organizācijas uzskata, ka valsts un pašvaldību piemēriem sekotu arī privātie uzņēmumi, jo jebkurš darba devējs ir ieinteresēts veselā darbiniekā. Arī pasaules praksē ir piemēri, kad kā obligāta prasība no valsts puses tiek noteikta veselības ikgadējas pārbaudes, lai savlaicīgi atklātu onkoloģiskās slimības.
2015.gads ir pasludināts par Pretvēža gadu. Situācija onkoloģijas jomā ir kritiska, un tā tikai pasliktināsies, ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences. Tāpēc ir svarīgi, lai nākamais gads būtu pirmais solis onkoloģijas pasludināšanai par prioritāti nākamajiem pieciem gadiem un taptu Vēža apkarošanas un ierobežošanas ilgtermiņa programma ar papildus finansējumu diagnostikai, ārstēšanai un rehabilitācijai, lai spētu normalizēt dramatisko situāciju šajā jomā.
Asociācijas norāda uz divām galvenajām problēmām onkoloģijas jomā, kuras ir nepieciešams steidzami risināt. Pirmkārt, Latvijā joprojām ir augsts īpatsvars novēloti atklātam vēzim. Tādēļ ir svarīgi nospraust mērķi, piemēram, piecu gadu laikā vismaz par 30% samazināt pirmo reizi reģistrēto pacientu skaitu, kuriem ļaundabīgs audzējs ir atklāts vēlīnajās jeb III un IV stadijās.
Otrkārt, pēc inovatīvo medikamentu lietošanas apjoma uz vienu pacientu Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā. Tas ietekmē arī onkoloģiju, jo Latvija ir viena no retajām Eiropas un pat pasaules valstīm, kura vēža ārstēšanā ļoti ierobežoti izmanto jaunākās paaudzes medikamentus (tie nav iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā), kuru efektivitāti ārstēšanā, dzīvildzes palielināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā vairs neapšauba onkoloģijas jomas speciālisti visā pasaulē.
Saslimstība ar onkoloģijas slimībām joprojām Latvijā saglabājas ļoti augsta, un tas ir otrs galvenais mirstības cēlonis valstī. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijā daudz augstāks ir vēlīnajās stadijās atklāto ļaundabīgo audzēju īpatsvars, kā rezultātā ir arī augstāka mirstība.
