Asociācijas: Mākslīgi stimulējot paralēlo importu un eksportu, strauji pieaugs atsevišķu zāļu deficīts
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) un Latvijas Patentbrīvo Medikamentu Asociācija (LPMA) brīdina, ka nespēs garantēt zāļu pieejamību Latvijas pacientiem, ja Ministru kabinets (MK) atbalstīs Veselības ministrijas virzīto MK noteikumu grozījumu paketi, kas rada ievērojamas priekšrocības paralēlajiem importētājiem un paralēlajiem eksportētājiem.
Ja MK apstiprinās grozījumus regulējumos, strauji pieaugs ne tikai paralēlais imports, kura risks slēpjas neatbilstoši kontrolētu medikamentu ieplūšanā Latvijā. Publiski pieklusināti paketē iekļauti arī nosacījumi par zāļu eksportu no Latvijas, norāda asociācijas.
Ja grozījumi tiks akceptēti, ražotāji vērsīsies pie valdības ar priekšlikumu izņemt no to pienākumu saraksta medikamentu garantēšanas pienākumu Latvijā un aicinās ieviest augstus sodus paralēlajiem eksportētājiem kā tas ir, piemēram, Ungārijā.
No zāļu paralēlā eksporta pacientiem izriet ievērojami riski, uzsver asociācijas. Izvedot zāles pieaugošos apjomos, Latvijas pacientiem zāles pietrūks, un šādu gadījumu skaits turpinās pieaugt. Risku raksturošanai var minēt divus skaitļus – Latvijas kompensējamo zāļu budžets gadā ir nepilni 120 miljoni eiro, bet ārpus Latvijas realizēto zāļu reģistrā iekļauto zāļu apjoms šogad sasniegs 80 miljonu eiro (pirmajā ceturksnī – 20 miljonu). Runa ir par 500–600 dažādu nosaukumu zālēm, no kurām puse ir iekļautas kompensācijas sistēmā.
Zāļu paralēlie tirgotāji (paralēlie importētāji un paralēlie eksportētāji) apdraud pacientu stabilu un garantētu apgādi ar zālēm divējādi. Pirmkārt, tāpēc ka paralēlie importētāji ieved Eiropā nereģistrētas zāles no trešajām valstīm un, otrkārt, tāpēc ka no Latvijas neierobežotā apjomā izved šejienes pacientiem plānoti ievestās zāles, ko ļoti izdevīgi ir pārdot Rietumeiropā, jo Latvijā to cena ir ļoti zema.
Tā kā paralēlā importa un eksporta darbību rezultātā ražotāju pārstāvji vairs nevarēs plānot un prognozēt savlaicīgas piegādes Latvijas tirgum, ražotāji nespēs veikt sev uzlikto pienākumu, proti, garantēt zāļu pieejamību Latvijas pacientiem un tādējādi būs spiesti izņemt savas zāles no Latvijas zāļu reģistra un lūgt atcelt viņiem uzlikto pienākumu nodrošināt zāļu pastāvīgu pieejamību.
Ar paralēlā eksportētāja finansiāli ienesīgā biznesa sekām saskaras arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis. Lai nodrošinātu to, ka no Spānijas netiek izvestas zāles, kuru apjoms ir nepieciešams šīs valsts pacientiem, Spānija ieviesusi divu veidu cenas – vienu valsts apmaksātajiem produktiem, kas pierādāmi realizēti Spānijā, un otru – "brīvo" cenu, ko ražotājs noteicis produktam. Ja kāds tirgotājs grib izvest produktu no Spānijas, viņš to pērk par ražotāja noteikto cenu, nevis par valsts noteikto (kompensācijas) cenu. Eksporta ierobežojumi pacientu interesēs pastāv arī Igaunijā un citur.
Šobrīd arī Ungārijas zāļu tirgus regulators, Ungārijas Nacionālais Farmācijas un uztura institūts, vēlas ieviest augstus sodus paralēlajiem eksportētājiem par mākslīgi radītu zāļu deficītu. Sodi varētu sasniegt pat 1,9 miljonu eiro vai licences atņemšanu. Ungārijā kopš 2014. gada sākuma deficīts skāris vairāk nekā 300 dažādu onkoloģijas, alerģijas, iekaisuma un citas zāles.
