Augstās tehnoloģijas medicīnā - spožums un posts

Tehnoloģiju uzņēmuma "Intel" līdzdibinātājs Gordons Mūrs vienā no savām publikācijām 1965.gadā izteica prognozi, ka tranzistoru skaits mikroshēmās katrus divus gadus dubultosies. Šī prognoze, zināma arī kā Mūra likums, 50 gadus vēlāk izrādās patiesa, ļaujot katram no mums kabatā turēt miljoniem reižu jaudīgāku datoru jeb viedtālruni, nekā tika izmantots cilvēku nosēdināšanai uz Mēness 1969.gadā.

Šāds tehnoloģiskais progress velk sev līdzi arī visu pārējo, tostarp veselības aprūpi, jau šodien piedāvājot iespējas, kas nesen šķita neiespējamas, un vienlaikus solot daudz vairāk nemaz ne tik tālā nākotnē. Tomēr visam ir arī ēnas puse - tehnoloģiskā attīstība tuvojas kārtējai robežšķirtnei, kas sola satricināt pasaules kārtību, liekot cilvēkiem meklēt tajā savu jauno vietu. Un, protams, kā gan bez kibernoziedzniekiem, kuru aktivitātes medicīnas jomā ir sevišķi jūtamas, jo runa ir par veselību un dzīvību.

Viedpalīgi ne tikai skaistumam

Lai arī dažreiz dažādi viedpalīgi, piemēram, viedpulksteņi, viedās aproces vai mājas meteostacijas, šķiet vairāk aksesuāri nekā reālu labumu nesošas ierīces, izmantojot to ievāktos datus, ir iespējams uzlabot dzīves kvalitāti.

Kā norāda mobilo sakaru operatora "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) Biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš, liela nozīme dažādu saslimšanu profilaksē ir apkārtējās vides ietekmei. Viņš uzsver, ka, izmantojot viedpalīgus, ikviens var ērti izmērīt mitruma, ogļskābās gāzes līmeni un citus parametrus telpās un uzlabot vides kvalitāti. Iespēja izmērīt ogļskābās gāzes klātbūtni telpās ir parādījusies pēdējos gados, jo tehnoloģiju attīstības rezultātā ir izdevies salīdzinoši lēti saražot nepieciešamos devējus un sensorus, stāsta Radziņš.  "No vienas puses, tā ir elementāra lieta, bet no otras puses - var palīdzēt uzlabot pašsajūtu īsā laika posmā. Piemēram, paaugstināts ogļskābās gāzes līmenis izraisa miegainību, galvas sāpes, savukārt neatbilstošs gaisa mitrums telpās saasina dažādas slimības - alerģijas, elpceļu saslimšanas, astmu," skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Papildus tam pacientiem ar hroniskām saslimšanām pieejami viedpalīgi, kas uzrauga rādījumus un signalizē par bīstamām izmaiņām. Pacientiem ir iespēja izmērīt asinsspiedienu, izmantot viedos svarus un citas specifiskas ierīces, kas papildinātas ar lietotnēm rezultātu apkopošanai un izmaiņu fiksēšanai, norāda Radziņš. Savukārt, daloties ar mērījumu rezultātiem, veselības aprūpes speciālistiem ir iespējams attālināti veikt monitoringu un ātri reaģēt uz potenciāli bīstamām izmaiņām, skaidro LMT pārstāvis.

Dažādi pielietojumi medicīnā atradušies arī virtuālās realitātes ierīcēm, kas pēdējos gados tiek lietotas psiholoģisku problēmu un garīgu saslimšanu terapijā. Kā uzsver Radziņš, šīs ārstēšanas metodes palīdz speciālistiem efektīvāk izprast pacientu traumas un baiļu cēloņus, kā arī izvēlēties piemērotākās ārstniecības metodes katram pacientam individuāli. Piemēram, virtuālās realitātes brilles palīdz dažādu fobiju ārstēšanā - ja pacientam ir bail no zirnekļiem, pirmais solis baiļu pārvarēšanā ir saskare ar fobijas objektu. Tā kā tiešs pirmais kontakts var būt pārāk traumatisks un arī pārāk dārgi noorganizējams, pacients iepazīst zirnekli caur virtuālo realitāti, kas sniedz teju autentisku pieredzi, akcentē speciālists. Viņš piebilst, ka virtuālās realitātes brilles arī ļauj sekmīgāk atgriezt sabiedrībā vājredzīgus cilvēkus - ar īpašas palīdzības programmas starpniecību, kas darbojas savienojumā ar virtuālajām brillēm, tiek palielināts gan teksts, gan attēli, atvieglojot grāmatu lasīšanu un televīzijas skatīšanos, ļaujot baudīt redzamo bez deformācijas.

Tehnoloģiskā attīstība uzlabo arī savstarpējās saziņas ātrumu un iespējas. Tā, piemēram, pacienta saziņa ar ārstu caur "Skype" vai "WhatsApp" ietaupa laiku abiem, vienlaikus ļaujot veikt kvalitatīvu sarunu, apmainīties ar augstas kvalitātes attēliem un citu informāciju. Kā labu piemēru tam, kā tehnoloģijas veicina pakalpojumu pieejamību un informācijas apmaiņas ātrumu starp ārstu un pacientu, Radziņš min nesen Latvijā izveidoto lietotni "We Care, Be Aware" ādas vēža profilaksei, ar kuras palīdzību var veikt dzimumzīmju pārbaudi un melanomas testu, saņemot rezultātu - ārstu komentāru - trīs dienu laikā.

"Karsts kartupelis" tehnoloģiju jomā pašlaik ir nākamās paaudzes jeb 5G mobilais internets, kas uzlabos tīkla tehniskos parametrus tik tālu, ka nebūs pārsteigums, ja ārsts vienā pasaules malā vadīs robota roku, bet milisekundi vēlāk robots veiks manipulāciju citā pasaules malā gulošam pacientam. "Ieguvēji no tehnoloģiju revolūcijas ir visi - ārstiem tā ir iespēja pamanīt saslimšanas agrīnākās stadijās, ietaupīt laiku un sniegt palīdzību pacientiem klātienē vai attālināti, izmantojot ļoti inovatīvas metodes. Pacientiem uzlabojas zināšanas par to, kā labāk rūpēties par savu veselību, bet medicīnas pakalpojumi, kā arī informācija par slimību profilaksi un veselības veicināšanas aktivitātēm kļūst vēl pieejamāka, palīdzot uzlabot kopējo dzīves kvalitāti," uzsver LMT pārstāvis.

Stingrā regulācija paildzina inovāciju ieviešanu

Tehnoloģiskā attīstība ļauj radīt jaunus sensorus, ar kuriem var nomērīt to, ko agrāk neesam mērījuši vai ko bija grūtāk izdarīt. Tie kļūst mazāki, gudrāki un spēj darboties ilgāk, saka Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošais pētnieks, Kiberfizikālo sistēmu laboratorijas vadītājs Leo Seļāvo. "Jau ir izstrādātas un šur tur lietošanā apstiprinātas gudrās tabletes, kas tiek apēstas, un tad tās izlaiž devu konkrētā vietā vai laikā vai kaut ko nomēra ķermeņa iekšienē bez ārējas ietekmes, kas bieži vien ir kaitīga," stāsta pētnieks. "Vērtīgi ar šiem sensoriem ir tas, ka veselības stāvokļa parametri netiek mērīti šad un tad, bet visu laiku. Piemēram, ja runājam par sirds aritmiju, problēma ir tāda, ka tā neparādās regulāri, bet piestiprinot pie krūtīm sensoru, kas seko sirds ritmam vairākas dienas, beigās iegūstam kardiogrammu, kurā šī aritmija tiek piefiksēta," skaidro Seļāvo.

Runājot par Latviju, viņš norāda, ka Latvijā tiek īstenots projekts "Staigā vesels", kas top ar tehnoloģiju uzņēmuma "Mikrotīkls" un Latvijas Universitātes fonda atbalstu. Projekts pēta intervāla treniņu metodes ietekmi uz 2.tipa diabēta pacientiem, izmantojot viedas tehnoloģijas un sensorus, kas nodrošina un monitorē treniņa norisi. "Lietotne seko līdzi pacienta aktivitātei un dod pamācības, vai palielināt intensitāti vai samazināt - atkarībā pēc programmas," stāsta Seļāvo.

Ierīcēm otrā pusē ir dažādi datu apstrādes risinājumi, kas arī tiek attīstīti, spējot sniegt aizvien kvalitatīvāku padomu, tomēr, kā uzskata pētnieks, visos gadījumos ārsts-cilvēks ir galvenā autoritāte. "Tehnoloģijas palīdz atvieglot nonākšanu pie lēmuma gan ātrāk, gan precīzāk, gan arī padarīt veselības aprūpes servisu pieejamāku cilvēkiem. Latvijā ir problēmas ar rindām, bet daudz ko varētu izdarīt tiešsaistē, kur būtu vērtīgi iegūt kaut vai pirmatnējo informāciju, proti, vai man ir tikai iesnas, ar kurām tikšu galā pats, vai tomēr ir pamatots iemesls doties pie ārsta klātienē," akcentē pētnieks.

Seļāvo atzina, ka tehnoloģiskie risinājumi attīstās ātri, tikmēr izaicinājums ir tos ieviest praksē, kam par iemeslu ir medicīnas nozares stingrā regulācija. Mediķi, ar ko pētniekam nācies saskarties, uz dažādiem jauninājumiem raugoties pozitīvi, bet ir otra puse - procedūras, prasības, un paiet ilgs laiks, kamēr viss tiek saskaņots un atļauts. "Tas ir izaicinājums, bet labā ziņa ir tā, ka jauninājumi tiek ieviesti," norādīja institūta pārstāvis.

Ārstiem būs jāmaina pieeja savai profesijai

Kad informācija par cilvēka veselības stāvokli, piemēram, izmeklēšanas rezultāti, analīzes un cita informācija, tiks digitalizēta, šie dati kļūs pieejami datoram, un ar to brīdi medicīnā sāksies pilnīgi cits posms, uzskata tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs.

"Runājot par mākslīgo intelektu, liela daļa nesaprot, kas tas ir un uz ko ir spējīgs. Runājot ar ārstiem, redzu, ka viņi pārvērtē, cik viņu darbs ir kreatīvs, cilvēki kopumā pārvērtē sava darba radošumu un nenovērtē to, cik spējīgs ir dators. Ja labi paskatāmies uz to, ko darām, daudz no mūsu darba ir strukturējams, algoritmizējams, padarāms datoram," saka Jegorovs. "Piemēram, kā tiek noteikta diagnoze? Ja ir tāds simptoms, tad ir tāda kaite, ja vēl kas nāk klāt, tad cits rezultāts, tas pēc būtības ir algoritms, un dators uz šādām lietām ir ļoti spējīgs," viņš uzsver.

Jegorovs arī norāda, ka, ņemot vērā straujo zinātnes un medicīnas attīstību, cilvēkam nav iespējams tai izsekot līdzi pilnībā, kaut vai savā specializācijā, jo gada laikā tiek izdots tik daudz rakstu un jaunumu, ko cilvēks pilnībā aptvert nevar. "Tikmēr dators to visu var izlasīt un sniegt padomu, ņemot vērā visu pieejamo un jaunāko informāciju," piebilst "Accenture" vadītājs.

Datora spēja paturēt prātā visu noder arī citās disciplīnās. Kā uzsver Jegorovs, pirms pāris gadiem dators atpazina cilvēka seju apmēram 50-60% gadījumu. Trenējot algoritmu un laižot tam cauri miljardiem cilvēku foto, dators šodien atpazīst sejas labāk nekā cilvēks. Tas pats notiek arī ar rentgenogrammām, bērna dzimuma noteikšanu un jebkuru citu grafisku objektu, viņš stāsta. "Ja šodien par cilvēka veselības stāvokli viņa dzīves laikā iegūstam apmēram 1000 mērījumus - temperatūru, asinsanalīzes, asinsspiediens, vēl kaut kas -, tad, attīstoties tehnoloģijām, spēsim izsekot cilvēka veselības stāvoklim visu mūžu. Ja paņemam dažus miljardus cilvēku, izsekojam to galvenajiem veselības parametriem un zinām, kas ar viņiem notika, pēc līdzīgas loģikas jau laikus dators varēs pateikt, kas tu esi un kas ar tevi notiks," pārliecināts Jegorovs. Protams, ārsti būs vajadzīgi, bet viņiem būs jāmaina tas, ko viņi dara, piebilda uzņēmējs.

Drošības cena - sāpīgas mācības

Tas, ka medicīna datorizējas, no vienas puses ir labi, jo varam izdarīt vairāk, no otras puses - līdzīgi kā citās industrijās, pašlaik veidojas situācija, kad drošībai tiek pievērsta pārāk maza uzmanība, akcentē virtuālās vides drošības risinājumu izstrādātāja "Kaspersky Lab" izplatītāja Latvijā "Datoru drošības tehnoloģijas" līdzīpašnieks Valdis Škesters. Tikai medicīna ir krietni sensitīvāka, jo te ir saistība ar dzīvībām, saka Škesters. Viņš gan piebilst, ka, par spīti tam, ka medicīnas iekārtām tiek pievērsta liela uzmanība no noziedznieku puses, tās tiek pastiprināti pētītas un tajās tiek atrastas daudzas nepilnības, tostarp ierīcēs, kas tiek ievietotas cilvēka ķermenī. Pašlaik nav zināmi gadījumi, kad bijusi ļaunprātīga ietekme uz dzīvību nodrošinošām sistēmām.

Škesters atzīst, ka kiberdrošības jomā pieredze rāda, ka pie kaut kāda drošības līmeņa tiek nonākts, saņemot sāpīgas mācības. "Tiek uzdauzīti sāpīgāki vai mazāk sāpīgi puni, un tad industrija iekšienē izstrādā kaut kādas prasības, piemēram, kā tas notiek auto industrijā. Tas pats notiks arī medicīnā. Nonāksim pie iekšējiem standartiem un stingrākām prasībām. Diemžēl tas viss iet caur zaudējumiem, satricinājumiem, bez tā iztikt nevaram," prognozē eksperts.

Viņš arī norāda, ka jau pašlaik ir ražotāji, kas pret drošības jautājumiem izturas nopietni un, jau izstrādājot ierīces, piesaista drošības speciālistus. Diemžēl tas tā nav visos gadījumos, tāpēc pašlaik tirgū ir gan tādas ierīces, kurām nav aizsardzības, gan tādas, kas jau ir labā līmenī. Kā vēl vienu faktoru, kas padara medicīnas jomu ievainojamu, Škesters min faktu, ka daudzas iekārtas ir novecojušas un tajās ir novecojušas programmatūras, kas tādējādi ir viegls mērķis noziedzniekiem.

Eksperts arī akcentē, ka diezgan liela problēma ir datu zādzības. Viņa ieskatā, tas, ka par pacientu datiem no noziedzīgās pasaules puses ir liela interese, liecina par to, ka acīmredzot ir atrasti modeļi, kā no tiem gūt finansiālu labumu pagrīdes tirgos. Šī problēma, pēc eksperta domām, tik drīz nepazudīs.

Autors: Atis Kļaviņš, LETA