Belēvičs plāno līdz 2065.gadam panākt, ka alkoholu, tabaku un narkotikas lieto tikai 1% iedzīvotāju
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) iecerējis ar Veselības ministrijas (VM) izstrādāto Latvijas veselības platformas palīdzību panākt, ka līdz 2065.gadam tikai 1% Latvijas iedzīvotāju smēķē, pārmērīgās devās lieto alkoholu vai lieto narkotikas.
Šodien preses konferencē Belēvičs žurnālistiem stāstīja, ka līdz 2065.gadam panāks, ka vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir 90 gadi. 2013.gadā vidējais mūža ilgums valstī bija 74 gadi, un tas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES).
Tāpat plānots, ka veselīgi nodzīvotie mūža gadi gan sievietēm, gan vīriešiem sasniegs 75 gadus, kas ir no 16 līdz 20 gadiem vairāk nekā 2012.gadā. Lai to panāktu, VM kopā ar Slimību profilakses un kontroles centru koncentrēsies uz četriem veselības platformas stūrakmeņiem - pareizu uzturu, atkarību apkarošanu, veselības profilaksi un fizisko aktivitāšu palielināšanu.
Ar veselīga uztura palīdzību plānots samazināt cilvēku skaitu, kuriem ir liekais svars vai aptaukošanās. 2012.gadā Latvijā liekais svars bija 32% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem, bet aptaukošanās bija novērojama 18%. Līdz 2065.gadam VM plāno cilvēku skaitu ar liekā svara problēmām samazināt līdz 10%, bet to cilvēku skaitu, kuriem ir aptaukošanās - līdz 5%. Tāpat būtiski iecerēts palielināt iedzīvotāju nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm.
Belēvičs arī iecerējis atalgot tos cilvēkus, kuri paši ies pie ģimenes ārstiem. Valsts par viņiem varētu uzņemties pacientu līdzmaksājumu segšanu. Plānots, ka līdz 2065.gadam 98% pieaugušo reizi gadā veiks valsts apmaksātu profilaktisko apskati pie ģimenes ārsta.
Iecerēts, ka nākamgad veselības veicināšanai un profilaksei būs pieejami 5,2 miljoni eiro, 2017.gadā - 3,8 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 5,5 miljoni eiro. Šo summu plānots ņemt no ES fondu finansējuma, kas ir paredzēts no 2014. līdz 2020.gadam. Kopā no ES fondu ieguldījumiem veselības jomā būs pieejams 271 miljons eiro, no kuriem tieši 20% tiks atvēlēti veselības veicināšanai un profilaksei. Savukārt pārējie 80% paredzēti veselības aprūpes pieejamības veicināšanai.
Ministrs ir pārliecināts, ka pēc 2020.gada valdība pati redzēs, ka šī sistēma strādā un būtiski uzlabo sabiedrības veselību, tāpēc arī valsts sāks ieguldīt sabiedrības veselības veicināšanā un profilaksē.
Minēto platformu Belēvičs šodien apsprieda arī ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā. Prezidents aicināja tās īstenošanā vislielāko uzmanību veltīt sadarbībai ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kā arī pašvaldībām.
Belēvičs norādīja, ka katram no minētajiem platformas stūrakmeņiem - pareizs uzturs, atkarību apkarošana, veselības profilakse un fizisko aktivitāšu palielināšana - triju gadu laikā plānots izstrādāt rīcības plānu katram no minētajiem pamatiem un tam izmantot arī ES fondu līdzfinansējumu.
Tikšanās laikā amatpersonas bija vienisprātis par to, ka minēto mērķu sasniegšanā primāri jāiesaista ne tikai ģimenes, bet arī izglītības iestādes, palielinot fizisko aktivitāšu stundu skaitu mācību procesā, atjaunojot veselības mācību skolās un sekojot bērnu ēdināšanas kvalitātei, kā arī stiprinot ģimenes ārstu institūciju.
Tikšanās laikā Bērziņš arī vērsa ministra uzmanību uz to, ka šī brīža normatīvās prasības nereti liek sodīt tās skolas, kas pārtikas iepirkumos bērnu ēdināšanai vēlas saņemt kvalitatīvāko, nevis lētāko produktu, kā arī cenšas bērnus iesaistīt plašākās fiziskās aktivitātēs, nekā paredzēts skolu programmās. Prezidents aicināja novērst šādu absurdu situāciju veidošanos, savukārt ministrs pauda apņēmību to darīt, rosinot nepieciešamās izmaiņas likumdošanā un argumentējot to valdībai.
LETA
