Čūlainais kolīts: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Čūlainais kolīts ir hroniska zarnu slimība, kam raksturīgs iekaisums un čūlu veidošanās resnās zarnas gļotādā; vaļējās čūlas asiņo un izdala strutas. Iekaisums parasti sākas taisnajā zarnā, un simptomi attīstās laika gaitā, nevis pēkšņi. Čūlainais kolīts var novājināt organismu un dažreiz izraisīt dzīvībai bīstamas komplikācijas. Lai gan tā pētniecībā ir panākts ievērojams progress, vēl nav zināms, kas šo slimību izraisa.
Simptomi
Čūlainā kolīta simptomi var būt dažādi, atkarībā no iekaisuma smaguma un tā atrašanās vietas. Viens no pirmajiem šis slimības simptomiem ir bieža vēdera izeja. Pazīmes un simptomi var būt caureja, bieži vien ar asinīm vai strutām, un tā var sākties gan lēnām, gan diezgan pēkšņi. To var pavadīt sāpes vēderā un krampji, taisnās zarnas sāpes un asiņošana – neliela asiņu daudzuma izdalīšanās ar izkārnījumiem.
Simptomi var būt nespēja nokārtoties, neskatoties uz nepieciešamību, svara zudums, nogurums, drudzis. Turklāt var parādīties ādas problēmas, locītavu sāpes, acu iekaisums un aknu darbības traucējumi. Bērniem ar čūlaino kolītu var būt attīstības traucējumi. Lielākajai daļai cilvēku ar čūlaino kolītu ir viegli vai mēreni simptomi, jo slimības gaita var būt atšķirīga.
Čūskaino kolītu var iedalīt vairākos veidos: čūlainais proktīts (vienkāršākais čūlainā kolīta veids), proktosigmoidīts (iekaisums ir skāris taisno zarnu un sigmu), kreisās puses kolīts (nepārtraukts iekaisums no taisnās zarnas līdz pat resnās zarnas līkumam), totāls čūlainais kolīts (iekaisums aptver visu resno zarnu).
Cēloņi
Precīzs čūlainā kolīta cēlonis joprojām nav zināms. Lai arī agrāk tika uzskatīts, ka to izraisa nepareizi ēšanas paradumi un stress, tagad zināms, ka šie faktori var saasināt, taču ne izraisīt čūlaino kolītu.
Viens iespējamais cēlonis ir imūnsistēmas darbības traucējumi. Kad imūnsistēma mēģina cīnīties pret dažādiem vīrusiem vai baktērijām, tās atbildes reakcija var izraisīt slimību un bojāt zarnu sienas, uzsākot vai paātrinot slimības procesu. Pētījumi liecina, čūlainais kolīts ir dažādu faktoru mijiedarbību komplekss, proti, mantotie gēni, imūnsistēma un ārējās vides faktori. Iedzimtībai, iespējams, ir nozīme, jo čūlainais kolīts biežāk sastopams cilvēkiem, kam ir ģimenes locekļi ar šo pašu slimību.
Ārstēšana
Nav zināms, kā pilnībā izārstēt čūlaino kolītu, tomēr efektīva ārstēšana var palīdzēt atvieglot slimības procesu un samazināt iekaisumu, kā arī simptomus – caureju, taisnās zarnas asiņošanu un sāpes vēderā.
Diagnozi – čūlainais kolīts – uzstāda ārsts, pamatojoties uz pacienta slimības vēsturi, tā sūdzībām, kā arī veicot attiecīgas analīzes un pārbaudes. Sākumā tiek veikta izkārnījumu paraugu analīze, arī ņemtas asins analīzes un izmeklēta resnā zarna, izmantojot kolonoskopiju.
Čūlainā kolīta ārstēšanā mēdz izmanto medikamentus, kas samazina resnās zarnas gļotādas patoloģisku iekaisumu un tādējādi ir iespējams kontrolēt simptomus.
Informācija ZL datubāzē
