Demogrāfs: Pretēji pašu apgalvojumiem Kučinska valdībai demogrāfija nav redzama kā prioritāte
Pretēji pašu politiķu apgalvojumiem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāta Māra Kučinska veidotajai valdībai demogrāfija nav redzama kā prioritāte, šādu viedokli šorīt LNT pauda demogrāfs Ilmārs Mežs.
Salīdzinot Kučinska un demisionējušās premjeres Laimdotas Straujumas (V) valdību deklarācijas, Mežs solījumos saskata regresu - Straujumas valdības deklarācijā bijuši iekļauti daudz vairāk konkrētu rezultātu solījumi, ar kuru sasniegšanu gan bijis kā bijis, savukārt Kučinska valdības deklarācijā nav pat šādu solījumu un ir tikai vispārīgas frāzes. Demogrāfija it kā skaitās prioritāte, bet satura, kā mēs to sasniegsim, deklarācijā praktiski nav, vērtēja demogrāfs.
Mežs minēja konkrētus piemērus - ir zināms, ka ap 5000 bērnu gaida rindās uz pašvaldību bērnudārziem, taču valdības deklarācija nesniedz skaidrību, kas viņus sagaida, un nav arī skaidrs, kas notiks vasarā, kad beigsies valsts finansiālais atbalsts bērnu sūtīšanai privātajos bērnudārzos. Mežs Latvijā joprojām saskata netaisnīgu nabadzības risku ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem, taču arī par šo risku mazināšanu Kučinska valdības deklarācijā nav ne vārda.
"Trīs gadus gatavojamies izgudrot jaunus velosipēdus. Kam tas ir vajadzīgs?" retoriski vaicāja Mežs, "neviens politiķis jau neteiks, ka ir pret ģimenēm un bērniem, bet realitātē darbu nav un viņi tikai atrunājas ar frāzēm "Jāizvērtē iespējas" un "Nav naudas"." Kopumā Mežs politiķos saskata vairāk pretestību demogrāfijas jautājumus risināšanai nekā atbalstu.
Demogrāfs uzsvēra, ka reālo atbalstu demogrāfijas jautājumiem varēs redzēt nākamā gada budžetā - ja tur būs iekļauta nauda demogrāfijas problēmu risināšanai, tad būs uzlabojumi, ja šādu līdzekļu nebūs, tad paziņojumi par demogrāfiju kā prioritāti būs tikai liekulība. Šī gada budžetā uzlabojumi šajā jomā ir bijuši tik mazi, ka Mežs tos vairāk vērtē tieši kā liekulību.
Mežs uzskata, ka tā saukto "demogrāfijas ultimātu" rezultātā Latvijā ir bijuši redzami uzlabojumi. Pēc viņa aplēsēm, trīs gadu laikā Latvijā ir piedzimuši par 5000 bērnu vairāk nekā tas būtu gadījumā, ja atbalsta pasākumi nebūtu ieviesti. Savukārt pēdējā gadā progress ir apstājies.
Eksperts uzsvēra, ka valdībai nopietnāk ir jāpievēršas arī emigrācijas un reemigrācijas jautājumiem, jo šajā procesā valsts ir zaudējusi vairāk cilvēku nekā 2.pasaules karā.
LETA
