Eksperts: Demogrāfiskā situācija Latvijā uzlabojusies no ļoti sliktas uz sliktu
Demogrāfiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies no ļoti sliktas uz tikai sliktu, un vēl ir diezgan tāls ceļš ejams, lai sasniegtu elementāru nulles jeb līdzsvara pozīciju, kad būtu piedzimuši tikpat daudzi, cik nomiruši, šodien 2015.gada tautas mikroskaitīšanai veltītajā preses konferencē sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Kā sacīja Mežs, Latvija ir viena no nedaudzām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurā ir tik ilgs negatīvs dabīgais pieaugums, kam paralēli klāt nāk liels emigrācijas zaudējums. "ES tādu līdzīgu valstu skaits svārstās starp septiņām un desmit, bet vairumā tomēr dažādas valsts politikas rezultātā ir sasniegts un noturēts vismaz neliels pieaugums," sacīja Mežs, norādot, ka Latvijā dzimušo skaita pieaugums pašlaik beidzis augt, un turas apmēram 21 000 jaundzimušo apmērā ik gadu.
"Pēdējos gados dzimušo skaits vairs nepieaug, bet nogaida, un te lielā mērā viss ir atkarīgs no turpmākas valsts politikas uzlabojumiem," turpina Mežs. "Esmu satraucies, vai nenotiks regress šīs politikas jautājumos."
"Pagaidām ir pieņemti divi lēmumi, kas šos demogrāfijas rezultātus var pasliktināt," piebilda Mežs.
Tāpat Mežs norādīja, ka, lai arī emigrācijas tendence lēnām samazinās, 2015.gadā aizbraukušo skaits tiek prognozēts 15 000 cilvēku apmērā. "Emigrācija tomēr ir ļoti, ļoti liela, un, ja summējam jaunos cilvēkus vecumā no 20 līdz 40 gadiem, šajā vecuma grupā aizbraukušo skaits atsevišķās grupās pārsniedz 30%. Tā kā trešdaļa nācijas jauno cilvēku ir aizbraukuši."
"Ja mums ir tik maz jauniešu un tik daudz cilvēku, kas tuvākajos gados ies pensijā, tad vai nu Latvija tuvākajos gados uztaisīs kādu tehnoloģisku brīnumu kā "Nokia", par ko nekas neliecina, un mums nevajadzēs tik daudz strādājošo, vai arī man ir bail, ka pēc gadiem desmit Latvijas ekonomikai būs nepieciešamas darbarokas," prognozē Mežs. "Jautājums - no kurienes tās būs?"
Kā norāda Mežs, uz 4000 šogad Latvijā iebraucošo ārzemnieku 250 patvēruma meklētājiem veltīts pārmērīgi liels uzmanības apjoms. "Mani drīzāk uztrauc, ja es pēc desmit gadiem gulēšu slimnīcā, vai būs kāds ārsts vai medmāsiņa, kas pie manis pienāks," sacīja Mežs. "Un ja vēl pirmajā dienā man būs vēlēšanās, lai viņš ar mani runā latviski, tad trešajā man jau būs vienalga."
Kā ziņots, no šodienas līdz 15.decembrim Rīgā un citviet Latvijā norisināsies tautas mikroskaitīšana, kuras mērķis ir noskaidrot, cik precīzi oficiālā statistika atspoguļo iedzīvotāju skaitu Latvijas republikas nozīmes pilsētās un novados, šodien 2015.gada tautas mikroskaitīšanai veltītajā preses konferencē informēja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja Aija Žīgure.
2015.gada tautas mikroskaitīšanai atlasīti 15 000 mājokļu 41 Latvijas novadā un deviņās republikas nozīmes pilsētās, no tiem 4380 Rīgā, un mikroskaitīšanas rezultātā tiks noskaidrots, cik pastāvīgo iedzīvotāju dzīvo šajos mājokļos. Aptaujā piedalās tikai to mājokļu iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties mikroskaitīšanā.
Mikroskaitīšana notiks divos posmos, kur pirmajā līdz 15.septembrim iedzīvotāji varēs aizpildīt aptaujas anketu elektroniski vietnē "eintervija.csb.gov.lv", bet tie, kas to nebūs izdarījuši, laikā līdz 15.decembrim tiks aptaujāti klātienē vai telefoniski.
Plašāka informācija par 2015.gada tautas mikroskaitīšanu pieejama vietnē "csb.gov.lv/skaitisana".
LETA
