Raksta autors: Ivars Vanadziņš, RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors, projekta Fit for Work Arodveselības darba grupas vadītājs

Jauniem cilvēkiem muguras veselība kļūst arvien sliktāka

Lai nākotnē uzlabotu nodarbināto veselību, Latvijas politikas veidotājiem daudz nopietnāk jāpievēršas muskuļu, skeleta un saistaudu (MSS) slimību profilaksei, jo šīs arodslimības noteikti nemazināsies un to radītās problēmas un izmaksas tikai pieaugs. Par to liecina gan tādu t.s. ergonomisko riska faktoru kā darbs piespiedu pozā, vienveidīgas kustības u.c. straujā izplatība, gan tas, ka vairāk nekā 10% gados jauni (18−24 gadi) strādājoši cilvēki sūdzas par darba vides ietekmi uz veselību un 60% no šiem gadījumiem ir saistīti tieši ar muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimībām. Ņemot vērā to, ka MSS slimības būtiski pasliktina darbaspēka produktivitāti, aktuāls kļūst jautājums, kā apzināt MSS slimību radītos ekonomiskos zaudējumus, veicināt šo slimību agrīnu atpazīstamību un diagnostiku. Latvijā vēlamie virzieni situācijas uzlabošanai šajā jomā plašāk tika aplūkoti pētījumā «Darba apstākļi un riski Latvijā 2012−2013».

MSS slimnieku skaits strauji aug

Gan pasaules, gan Latvijas pētnieki ir vienisprātis, ka darba aizsardzības trūkums ikvienai valstij maksā ļoti dārgi, turklāt lielākās izmaksas ir tieši valsts līmenī − slimības un sociālie pabalsti darbspējas zuduma un invaliditātes gadījumā, ārstēšanas izmaksas, rehabilitācija, negūtie nodokļi u.c. Dažādos pētījumos secināts, ka valsts zaudējumi gadā, summējot minētās izmaksas arodveselības jomā, var sasniegt pat 4,8% no IKP, kas Latvijā, pēc 2013. gada datiem, ir 1,11 miljardi eiro. Tāpēc drošas un veselīgas darba vides jautājums pasaulē pēdējo piecu gadu laikā kļuvis ne tikai par sociālu, bet arī izteikti ekonomisku jautājumu.

Arī Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, vērojamas būtiskas pārmaiņas biežāk diagnosticēto arodslimību struktūrā. Visstraujāk pēdējos 13 gados Latvijā pieaugusi saslimstība ar MSS arodslimībām, kas liecina par pārmērīgām fiziskām slodzēm un daudziem ergonomiskiem riskiem. Latvijā atklāto arodslimību skaita ziņā šī slimību grupa ieņem pirmo vietu kopš 2000. gada, un 2012. Gadā MSS arodslimības veidoja jau 56,2% nokopējā šajā gadā reģistrēto arodslimību skaita. Salīdzinājumam − 1993. gadā tās bija tikai 10,2% no kopējā arodslimību skaita. Visizplatītākās arodslimības šajā grupā ir pārslodzes izraisītā mugurkaula spondiloze ar radikulopātiju (51,6 gadījumi uz 100 000 nodarbināto 2012. gadā) un ar slodzi, pārslodzi un spiedienu saistīti mīksto audu bojājumi, t.i., tendinīti, tendovaginīti, bursīti, periartrīti u.tml. (49,7 gadījumi uz 100 000nodarbināto 2012. gadā). Savukārt elpošanas orgānu arodslimību skaits pakāpeniski samazinās, jo uzlabojas ķīmisko faktoru un putekļu kontrole darba vidē.

Jo labāka darba vide, jo augstāka konkurētspēja

Diemžēl Latvijā liela daļa uzņēmumu darba vides apstākļu uzlabošanas ekonomisko jēgu neizprot un uztver kā šķērsli un izdevumus, nevis iespēju uzlabot savu konkurētspēju. ES valstu dati liecina, ka vidēji gadā katrs strādājošais slimo 13 dienas, no tām aptuveni piecas tiek zaudētas saistībā ar nepiemērotiem darba vides apstākļiem. Pieņemot, ka Latvijā nodarbinātais dienā darba devējam izmaksā aptuveni 60 eiro, naudas izteiksmē uz vienu nodarbināto gadā Latvijā nelabvēlīgas darba vides dēļ tiek zaudēti 300 eiro. No šīs summas aptuveni 40% jeb 140 eiro norakstāmi tieši uz MSS slimību rēķina − sāpošs sprands, roku tirpšana u.c. Minētie 300 eiro gan ir tikai zaudējumu redzamā daļa, jo precīzu datu par slimības lapu uzskaiti Latvijā nav. Tāpat nav datu par to, cik šādas slimības izmaksā pašiem nodarbinātajiem, šajā summā nav ierēķināti arī citi darba devējam nodarītie zaudējumi (piemēram, aizvietošanas izmaksas, virsstundas u.c.). Turklāt slimības lapas oficiāli noformē tikai neliela daļa nodarbināto. Kaut gan trešā daļa strādājošo Latvijā pēdējā gada laikā ir saskārušies ar dažādām sāpēm − mugurā, kaklā, galvā, rokās, kājās u.c., vairāk nekā puse nav darījuši neko, lai šo problēmu risinātu – nav apmeklējuši ārstu vai u.tml., kas nākotnē rezultēsies arodslimību skaita pieaugumā. Ja cilvēkam sāp mugura vai rokas, strādāšana ir visai nosacīta un produktivitāte ir zema. Arī dažādos starptautiskos pētījumos atzīts, ka laiks, ko slims cilvēks pavada darbā, neefektīvi atsēžot, darba devējam un valstij rada trīs reizes lielākus zaudējumus nekā nodarbinātie vai arodslimnieki ar slimības lapām.

Agrīna diagnostika un ārstēšana

Ņemot vērā MSS slimību straujo izplatību un to radītos zaudējumus valsts attīstībai, Latvijā ir svarīgi veicināt agrīnu MSS arodslimību profilaksi un diagnostiku, panākot slimību atklāšanu pirmsākumos, kā arī to savlaicīgu ārstēšanu un rehabilitāciju. Lai to panāktu, jāstrādā trīs virzienos:
• Cilvēkam ar MSS saslimšanu ir laikus jānokļūst pie ārsta, jāsaņem ātra diagnoze un kvalificēta palīdzība, lai attālinātu vai novērstu darbspējas zudumu. Darbadevējiem un pašiem nodarbinātajiem ir jāsaprot, ka būt veselam ir izdevīgāk. Nostājas maiņa panākama, veicinot izpratni par MSS slimībām gan nodarbināto vidū, gan darba devēju un darba aizsardzības speciālistu vidū − patlaban tā ir nepietiekama.
• Otrs virziens ir izglītība − jau no mazotnes ar izglītības programmu palīdzību bērni, skolēni, jaunieši ir jāmāca, kā saglabāt labu veselību, lai dzīves laikā izslēgtu gan MSS slimības, gan citu darba vides riska faktoru nelabvēlīgu ietekmi. Jāturpina un jāpaplašina nodarbināto apmācība par to, kā pareizi strādāt savā darbavietā, kustēties, nepārslogot sevi. Tāpat ir svarīgi turpināt padziļināti apmācīt arodslimību ārstus un citu specialitāšu ārstus izplatītāko MSS arodslimību profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā. Pozitīvi, ka Latvijas Arodslimību ārstu biedrība šādas apmācības jau uzsākusi, programmā iekļaujot arī jautājumus par konkrētiem profilakses pasākumiem darbavietās, piemēram, demonstrējot ergonomiskos palīglīdzekļus, kā arī gatavojot speciālus materiālus par ergonomisko uzlabojumu iespējām darbavietās. Interesanta ir atsevišķos uzņēmumos izmantotā jaunā eksperimentālā metode − strādājošo muguras veselības pārbaude ar termogrāfu, kurš atklāja satraucošu ainu par saspringtākiem kakla un jostas skriemeļiem biroju darbiniekiem piektdienā pēc piecu dienu darba nedēļas. Šī informācija motivē darba devējus uzlabot darba vides apstākļus birojā, bet nodarbinātos − vairāk kustēties un vingrot.
• Jāturpina arī darba devēju apmācība, panākot izpratni, ka ikviens drošā un veselīgā darba vidē ieguldītais eiro ienes vidēji 2−10 eiro, jo darbinieki kļūst produktīvāki un efektīvāki. Ja darbavietā cilvēks iegūst, piemēram, mugurkaula bojājumu, Latvijā patlaban darba devēja izdevumi veido tikai 15%, 25% izmaksu sedz pats darbinieks, bet pārējo valsts − tātad nodokļu maksātāji. Tāpēc valstij ar normatīvo aktu prasībām darba devējs būtu aktīvāk jāmotivē uzlabot darba vidi, jo taupība šajā jomā visiem maksā ļoti dārgi un nākotnē izmaksās vēl ievērojami vairāk.