Kompensējamie jaunākās paaudzes medikamenti – ar darbiem joprojām aizkrāsnē
-Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes locekle Iveta Neimane
Latvijas medijus pirms neilga laika pāršalca ziņa, ka Lietuvā valsts kompensējamo medikamentu klāsts tiks papildināts ar jaunākās paaudzes zālēm, un tās ir pieejamākas un arī lētākas.
Kamēr Latvijā jau gadiem šausmināmies par stagnāciju kompensējamo medikamentu jomā, Lietuva veselības aprūpes sistēmu mērķtiecīgi sakārto atbilstoši ES attīstīto valstu standartiem. Jo valsts spēja apmaksāt ne tikai lētākās, bet arī efektīvākās jaunākās paaudzes zāles liecina par izpratni ļoti svarīgā veselības nozares aspektā: izmantojot mūsdienīgas ārstēšanas metodes, tai skatā jaunākās paaudzes zāles, ilgtermiņā iespējams būtiski samazināt valsts veselības aprūpes izmaksas.
Lietuvas Veselības ministrija un Eiropas Farmaceitisko ražotāju un asociāciju federācija (EFPIA) šā gada jūlijā noslēgusi līgumu, kas paredz jaunāku un efektīvāku kompensējamo medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sistēmā. Valsts no ražotājiem šīs zāles varēs iepirkt par zemāku cenu, kas nozīmē zāļu pieejamību daudz plašākam pacientu lokam.
Inovatīvi medikamenti ir jaunākās paaudzes zāles, kas ir daudzos gadījumos ir efektīvākas, ar precīzāku iedarbību. Tos var lietot gadījumos, kad tradicionālos medikamentus nevar izmantot, turklāt arī specifisku slimību ārstēšanai. Tie ļauj pagarināt dzīvildzi vēža slimniekiem, mazināt komplikācijas cukura diabēta pacientiem, efektīvāk ārstēt astmas, sirds un asinsvadu slimības utt.
Diemžēl no Baltijas valstu kompensējamo zāļu sistēmām (KZS) Latvija allaž izcēlusies ar vismazāko atvēlēto finansējumu uz vienu iedzīvotāju. 2012. gadā Igaunijas KZS ambulatoriem pacientiem tērēja 77, Lietuva – 64, bet Latvija – tikai 57 eiro par vienu pacientu, liecina Nacionālā Veselības dienesta (NVD) dati.
Pēc NVD datiem, kompensējamās zāles Latvijā saņem ap 600 tūkstoši pacientu un viņu skaits ar katru gadu pieaug. NVD politika paredz maksimāli palielināt zāļu lietošanu par iespējami zemāko cenu līdzvērtīgu zāļu grupā, un lēto zāļu lietotāju skaits 2012. gadā sasniedza jau 66,25%. Politiķi ar gandarījumu saka, ka cilvēki Latvijā vairs nepārmaksā par zālēm, taču būtībā tas nav viennozīmīgi. Nav noslēpums, ka, lietojot lētākās zāles, ne vienmēr tiek panākts labākais iespējamais rezultāts - slimība netiek pilnībā ārstēta, neuzlabojas dzīves kvalitāte, netiek atjaunotas darbspējas, rodas papildu blaknes utt. Arī ES valstu prakse apliecina, ka lētāko zāļu lietošana nedrīkst būt valsts kompensējamo zāļu sistēmas pamats.
Veselības politikas veidotājiem jāņem vērā, ka efektīvas jaunākās paaudzes zāles jāuzlūko nevis kā papildu izdevuma pozīcija veselības budžetā, bet gan kā ietaupījums daudzu slimību ārstēšanā. Ja pacients neārstējas slimnīcā, nav komplikāciju un smagu operāciju neefektīvas ārstēšanās dēļ, valsts budžets ilgtermiņā ir ieguvējs – ir mazākas izmaksas par ārstēšanu, samazinās sociālā budžeta izmaksas par slimības lapām, invaliditātes pabalstiem utt.
Tuvojas Saeimas vēlēšanas, kad politiskās partijas arī veselības jomā iedzīvotājiem gatavas solīt brīnumu lietas. Taču nevajag ne brīnumus, ne jaunus divriteņus. Hroniski slimajiem Latvijas iedzīvotājiem kā Eiropas Savienības pilsoņiem ir jāgarantē iespēja ārstēties atbilstoši tādiem pašiem standartiem, kādus saņem ES attīstīto valstu iedzīvotājiem. Lietuva ar jaunumiem inovatīvo zāļu kompensācijā ir pierādījusi, ka iespējas pastāv, taču Latvijas politiķiem jāprot tās izmantot.
