Atkārtoti skatāmajā lietā par aptuveni 200 000 latu (284 576 eiro) izzagšanu no Preiļu slimnīcas kontiem vairāku gadu garumā apsūdzētajai nozīmēta tiesu psihiatriskā ekspertīze, aģentūra LETA noskaidroja Preiļu rajona tiesā.

Līdz ar to lietas skatīšanu tiesai nācies atlikt uz pagaidām nenoteiktu laiku.

Pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas - par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, - minētajā lietā apsūdzēta bijusī slimnīcas galvenā grāmatvede Elizabete Sparāne.

Ar Preiļu rajona tiesas 2013.gada 17.aprīļa spriedumu Sparāne tika atzīta par vainīgu minētā noziedzīgā nodarījuma pastrādāšanā, un tiesa piemēroja viņai sodu - brīvības atņemšanu uz trim gadiem bez mantas konfiskācijas un bez policijas uzraudzības.

Apsūdzētā šo tiesas spriedumu pārsūdzēja, un lietas izskatīšana tika nosūtīta Latgales apgabaltiesai, kas šī gada maijā nosūtīja minēto lietu atkārtotai izskatīšanai Preiļu rajona tiesā.

Kā iepriekš vēstījis LTV raidījums "de facto", dažas dienas pēc nozieguma nākšanas gaismā un kriminālprocesa sākšanas Sparāne atbrīvota no darba slimnīcā .

Toreizējais slimnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Anspoks iepriekš sacīja, ka slimnīcas nauda gadu garumā pa nelielām summām esot skaitīta uz Sparānei piederošo zemnieku saimniecību "Kumelītes". Sparāne naudas pazušanu no slimnīcas raidījumam apstiprina, sakot "varbūt, ka tā arī bija". Tomēr par to, uz kādiem kontiem nauda skaitīta, viņa runāt nevēlējās.

Anspoks uzsvēra, ka tieši viņš atklājis piesavināšanos, tiesa gan - gluži nejauši: "diemžēl vadītājam šī informācija netiek pasniegta, ja pats neinteresējas, un arī vadītājs nevar visu zināt sīkumos, ka, attiecīgi veicot dažas manipulācijas datorā, nauda tiek pārskaitīta arī uz vienu otru citu kontu. Nejauši to atklāju. Tad arī uzreiz lietu nodeva policijai, kas ar to nodarbojas".

Nauda ņemta pa dažiem tūkstošiem daudzos piegājienos, domājams, - teju desmit gadu garumā. To nav pamanījuši arī auditori, kas ik gadu pārbauda slimnīcu. Uzņēmuma vadītājs uzskata - ja slimnīcas budžets ir aptuveni pusotra miljona latu gadā, tad pamanīt dažus tūkstošus, kas ik gadu pazūd, nemaz neesot tik vienkārši.

Preiļu slimnīca pieder apkārtējām pašvaldībām, no kurām lielākie daļu turētāji ir Preiļu, Līvānu un Riebiņu novadi.

Jau vēstīts, ka SIA "Preiļu slimnīca" bijušais valdes priekšsēdētājs Jānis Anspoks un valdes locekļi Aldis Džeriņš un Lilita Seile šīs septembra sākumā iesniedza atlūgumu, tādējādi apturot valdes darbību.

Anspoks aģentūrai LETA iepriekš paskaidroja, ka viņš un valdes locekļi šādi rīkojušies Preiļu novada domes priekšsēdētājas Marutas Plivdas (LSDSP) uz viņiem izdarītā spiediena rezultātā. Viņš arī norādīja, ka pašvaldība nav pildījusi savus iepriekš pieņemtos lēmumus un nav piešķīrusi finansējumu vairāku vērienīgu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstītu un ārstniecības iestādē realizējamu energoefektivitātes projektu īstenošanai.

Preiļu novada domes priekšsēdētāja Plivda aģentūrai LETA noliedza, ka uz SIA "Preiļu slimnīca" valdes priekšsēdētāju un locekļiem būtu izdarīts spiediens.

"Pēdējā pašvaldības sēdē deputāti pieņēma lēmumu par audita veikšanu SIA "Preiļu slimnīca". Man un vēl pieciem pašvaldības deputātiem apmeklējot ārstniecības iestādi, tās vadība nevarēja sniegt izsmeļošas atbildes uz vairākiem elementāriem, tostarp ar uzņēmuma finansēm saistītiem, jautājumiem," norādīja Plivda.

4.septembrī SIA "Preiļu slimnīca" kapitāldaļu turētāju sanāksmē tika ievēlēts jauns slimnīcas valdes sastāvs, un par tās priekšsēdētāju kļuva Iveta Stare.

LETA