"Pacientu ombuda" vadītāja: Veselības aprūpē vajadzētu mazāk koncentrēties uz sūdzībām, vairāk - uz prevenciju
Foto: Ieva Lūka/LETA
Veselības aprūpē vajadzētu mazāk koncentrēties uz sūdzībām, bet vairāk uzmanības veltīt prevencijai, diskusijā "Skatījums uz veselību pilsoniskā sabiedrībā" uzsvēra "Pacientu ombuda" vadītāja Liene Šulce-Rēvele.
Viņa norādīja, ka liela sabiedrības daļa neiesaistās rūpēs par veselību, piemēram, neizdzer pilnu kursu izrakstīto medikamentu, jo jūtas labāk, vai nevingro, neievēro pareizu uzturu. "Mēs esam nonākuši līdz atziņai, ka rūpes par veselību ir daļa no cieņas pret sevi," izteicās "Pacientu ombuda" vadītāja.
Viņa piebilda, ka var jau valsts apmaksāt cilvēkiem zāles, taču nav jēgas investēt sistēmā, ja pacients nesaprot, kālab viņam šie medikamenti jālieto.
Pēc Šulces-Rēveles domām, problēmas rada nozaru nošķirtība un sašķeltība un būtu vērtīgi ieviest veselības izglītību, iemācīt cilvēkus rūpēties par sevi, lai ārsts būtu jāsatiek pēc iespējas retāk. Viņa arī norādīja, ka nesaskaņas ar ārstu būtu vēlams izrunāt savā starpā, nevis iesaistīt ombudu un dažādas institūcijas, tādējādi tērējot laiku un enerģiju.
Tāpat Šulce-Rēvele pastāstīja, ka "Pacientu ombudu" cilvēki apmeklē ne vien tad, kad ir saslimuši, bet arī tad, kad viņiem radušās citas problēmas, piemēram, konflikts ar ārstu vai nav izprotama veselības aprūpes sistēma. Gan šādās situācijās, gan saslimšanas gadījumos redzams, ka cilvēki nemāk parūpēties paši par sevi, jo viņiem trūkst zināšanu.
Arī pārējie diskusijas dalībnieki - ārsti un pacientu organizāciju pārstāvji - norādīja, ka cilvēkiem jākļūst atbildīgākiem par savu veselību, apzinoties, ka tā ir sociāla un ekonomiska vērtība, ko nevar nopirkt par naudu. Kā izteicās ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, šajā gadā ārsti un pacientu organizāciju pārstāvji regulāri tiksies diskusijās, lai spriestu par to, kā cilvēkos veidot atbildīgu attieksmi pret savu veselību.
Aizsilniece pastāstīja, ka Latvijas Ģimenes ārstu asociācija sadarbībā ar "Pacientu ombudu" un nevalstisko organizāciju "Veselības projekti Latvijai" darīs to, ko var paveikt bez naudas, - runās ar politiķiem, institūcijām, turklāt aicinās tā rīkoties arī sabiedrību.
Viņa norādīja, ka cilvēkiem būtu jāiemācās veselību uztvert kā vērtību, jāvairo un jāizmanto zināšanas par sevi un savu ķermeni, jāsporto, jāēd veselīgāk. Tāpat būtu lietderīgi par veselību runāt skolās. "Es neesmu speciāliste, vai tam būtu jānotiek atsevišķi vai kā sadaļai sociālajās zinībās, bet jauniešiem skolās būtu jāapgūst veselības mācība," sacīja Aizsilniece, piebilstot, ka sadarbībā ar Ģimenes ārstu asociāciju tiks veidoti moduļi, ko bioloģijas skolotāji varēs izmantot mācību stundās.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka svarīgi ir likt cilvēkam apzināties veselību kā vērtību, par kuru ir jārūpējas pašam. "Nevajag atgriezties pie [..] dispanseriskas sistēmas, uz ko tiecas Veselības ministrija, sakot, ka ģimenes ārstiem ir pašiem jāzvana tiem pacientiem, kas viņus nav apmeklējuši pēdējos trīs gadus," sacīja Aizsilniece.
Ģimenes ārste Alise Nicmane-Aišpure norādīja, ka valstī ir daļēji līdzfinansēta medicīnas aprūpe un atsevišķu medikamentu iegāde, bet vienalga ir 20% cilvēku, kas pēdējo trīs gadu laikā nav bijuši pie ģimenes ārsta. Taču, pēc viņas domām, ģimenes ārstiem piespiedu kārtā nevajadzētu pievērsties šo cilvēku meklēšanai. "Nevar teikt, ka pieauguši cilvēki ir mazi bērni un dakteriem viņi ir jāmeklē. Ja visi mērķtiecīgi strādātu pie tā, ka esam atbildīgi par savu izvēli, tostarp par veselību, tad visi kopīgi varētu iet uz priekšu," pauda Nicmane-Aišpure.
Arī psihoterapeite Silvija Lejniece bilda, ka viens no veselības sistēmas trūkumiem ir tas, ka atbildība nav bijusi uz pacientu pleciem.
Tāpat diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka ir jāmainās cilvēka attieksmei ne vien pret fizisko, bet arī pret garīgo veselību. "Piemēram, ja paskatāmies uz avārijās un citos negadījumos cietušajiem - nereti šiem cilvēkiem ir bijis stress, depresija vai kādas citas problēmas, kam laikus nav pievērsta uzmanība," izteicās psihoterapeits Andris Veselovskis.
