Par situāciju Latvijas veselības aprūpē
Latvijas Ārstu 6. kongress notiek Latvijas veselības aprūpes sistēmai dramatisku pārmaiņu brīdī, un medicīnas attīstība un Latvijas iedzīvotāju sociālā drošība šodien ievērojami ir atkarīga no tā, kā notiks Ministru kabineta, Veselības ministrijas un mūsu nozarē strādājošo profesionāļu tālākā sadarbība.
Veselības aizsardzības budžeta samazinājums vairāk nekā par 91 miljonu latu medicīnas nozari salīdzinājumā ar citām skar ļoti smagi un ir padarījis tā īpatsvaru mazāku par 3% IKP. Latvijas veselības aprūpes sistēma, kurai ir jānodrošina visaptveroša veselības aprūpes pieejamība valstī, ieilgušu reformu dēļ tam nav gatava. Rezultātā no šī gada 1. jūlija Latvijas iedzīvotājiem ar valsts budžeta līdzekļiem tiks nodrošināta faktiski tikai neatliekamā palīdzība un ģimenes ārsta uzraudzība, pilnībā izslēdzot vairumu valsts apmaksāto plānveida stacionāro un ambulatoro ārstniecības pakalpojumu (izņemot pakalpojumus pediatrijā).
Sabiedrības un veselības aprūpes profesionāļu neuzticēšanos lēmumu pieņēmējiem vairo neadekvātā noslēpumainība lēmumu sagatavošanas laikā un apzinātā faktisko valsts tēriņu samazināšanas plānu noklusēšana vairākus mēnešus.
Uzskatām, ka sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem nav sniegta pietiekami patiesa informācija par šo lēmumu ietekmi uz sabiedrības veselību. Turklāt valdība nav spējusi rast citus risinājumus finanšu resursu nodrošināšanai situācijas mīkstināšanai.
Atbilstoši Stambulas hartai, kas nosaka valdības kolektīvo un valdības vadītāja personīgo atbildību par situāciju veselības aprūpē, 6. Latvijas Ārstu kongress ierosina:
1. Ministru prezidentam rast iespēju līdz Veselības ministrijas sagatavoto veselības aprūpes finansēšanas un organizācijas normatīvo aktu pieņemšanai uzklausīt LĀB pārstāvju viedokli par veselības aprūpes sistēmas strukturālo samazinājumu un kopīgi apspriest iespējamās attiecīgo lēmumu sekas.
2. Nekavējoties atjaunot Veselības ministrijas galveno speciālistu institūciju, kura tiktu veidota no medicīnas profesionālo organizāciju izvirzītiem un mediķu sabiedrībā atzītiem speciālistiem.
3. Noteikt, ka uz veselības aprūpi attiecināmie MK noteikumi, rīkojumi u.c. normatīvie dokumenti jau to sagatavošanas stadijā obligāti tiek saskaņoti ar Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Slimnīcu biedrību un Veselības ministrijas galveno speciālistu institūciju.
4. Lai nepieļautu iedzīvotāju nopietnu veselības stāvokļa pasliktināšanos, nekavējoties aicināt izmantot Eiropas komisijas atļauju daļu Eiropas Savienības projektu līdzfinansējumam paredzēto līdzekļu novirzīt veselības aprūpes 2009. gada budžeta papildināšanai ārstniecisko pakalpojumu apmaksai.
5. Veselības aprūpes sistēmas normatīvajos aktos visdrīzākajā laikā noteikt sadalījumu – kādus veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina valsts institūcijas, kādus valsts pērk no pakalpojumu sniedzējiem un kādus pakalpojumus valsts nekādā veidā iedzīvotājiem nenodrošina, atstājot to viņu pašu ziņā.
6. Gatavojot 2010. gada budžetu, paredzēt Ārstniecības likumā normu, ka veselības aprūpei atvēlēto valsts budžeta līdzekļu apjoms nedrīkst būt mazāks par 4% no IKP.
Sestā Latvijas Ārstu kongresa vārdā –
6. Latvijas Ārstu kongresa rīcības komitejas priekšsēdētājs,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents dr. Pēteris Apinis
