Paragripa: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Paragripa attiecas uz vīrusu grupu, kurā ir pieci vīrusu tipi, un katrs no tiem izraisa atšķirīgus simptomus; paragripa ir tipiska gaisa pilienu infekcija. Vīrusi cirkulē visu gadu, tomēr visbiežāk uzliesmojumi notiek vēlos rudeņos un agros pavasaros. Paragripas simptomi ir līdzīgi saaukstēšanās simptomiem un vieglās formās vīrusi bieži tiek nepareizi diagnosticēti.
Lai gan lielākā daļa cilvēku ar normāli funkcionējošu imūnsistēmu, kas inficēti ar paragripu, atveseļojas bez īpašas ārstēšanas, personai ar novājinātu imūnsistēmu var attīstīties bīstama infekcija. Paragripai raksturīgs augšējo elpošanas ceļu (galvenokārt balsenes gļotādas) iekaisums un neliela organisma intoksikācija. Infekciju avots – slimais cilvēks – akūtajā slimības periodā ar siekalu pilieniem izdala vīrusus apkārtējā vidē.
Simptomi
Vīrusa inkubācijas periods ilgst divas līdz septiņas dienas. Slimība, atšķirībā no gripas, parasti sākas pakāpeniski – ar vieglām iesnām, nogurumu un paaugstinātu temperatūru trešajā līdz ceturtajā dienā. Vistipiskākā paragripas pazīme ir laringīts, kas izpaužas kā sauss un rejošs klepus, skrāpēšanās sajūta aiz krūšu kaula, balss aizsmakums, kas ilgst parasti trīs nedēļas un grūti padodas ārstēšanai.
Mainās balss tembrs, var rasties smakšanas lēkmes, jo iekaisuma procesa dēļ balsenes gļotāda stipri pietūkst un nosprosto elpošanas ceļus (neīstais krups jeb pseidokrups). Paragripa parasti ilgst vismaz divas nedēļas. Biežākā tās komplikācija ir plaušu karsonis. Pēc paragripas pārslimošanas veidojas īslaicīga imunitāte pret attiecīgo vīrusa tipu.
Cēloņi
Vairumā gadījumu sastopami 3. tipa vīrusi, savukārt 1. tipa vīrusi var radīt lokālus uzliesmojumus vēlos rudeņos un agros pavasaros. 1. un 2. vīrusa tips vairāk saistīts ar krupa attīstību bērniem un neiroloģisku sindromu, 3. tips – ar apakšējo elpceļu slimībām. 4. un 5. tipa vīrusi vēl ir maz izpētīti, un to sezonalitāte nav skaidra. Krups ir elpošanas ceļu slimība, kas izpaužas kā balss saišu un citu augšējās elpošanas sistēmas daļu pietūkums.
Ārstēšana
Profilaksei ieteicams dzert daudz ūdens, kā arī iekļaut uzturā produktus, kas satur daudz C vitamīna, piemēram, skābētus kāpostus, dzērvenes un citrusaugļus. Regulāri jāmazgā rokas un jādezinficē virsmas, uz kurām var atrasties vīrusi. Jāizvairās no cieša kontakta ar inficētiem cilvēkiem, lai samazinātu inficēšanās risku.
Savukārt, ja gadījies saslimt, vajadzētu izolēties, lai neinficētu citus, neiedzīvotos komplikācijās un ātrāk atveseļotos. Tāpat ir jāievēro gultas režīms, jālieto atkrēpošanas līdzekļi, vitamīni, sinepju plāksteri. Komplikāciju ārstēšanai pēc ārsta norādījuma lieto antibiotikas.
Informācija ZL datubāzē
