Pasaules Spirometrijas dienā aicina rūpēties par plaušu veselību
Jau trešo gadu Latvijā tiek rīkota Pasaules Spirometrijas diena, šajā gadā Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti pievērst pastiprinātu uzmanību gaisa piesārņojumam un tā ietekmei uz plaušu veselību. Latvijas Tuberkolozes un plaušu slimību ārstu asociācija pievienojas Eiropas plaušu slimību ārstu asociācijas un Eiropas Plaušu fonda rīkotajai ilgtermiņa kampaņai "Veselas plaušas ilgam mūžam" (Healthy lungs for life), kuras ietvaros 17.septembrī Rīgā tiks atzīmēta Pasaules Spirometrijas diena.
Šī gada kampaņas sauklis ir "Elpo tīru gaisu!" ("Breath the clean air!"), kas aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību gaisa piesārņojumam, ar to saprotot, atmosfēras gaisa piesārņojumu, gaisa piesārņojumu iekštelpās (darbā, sadzīvē un mājās), pasīvo un aktīvo smēķēšanu, kas ir viens no būtiskākajiem gaisa piesārņojuma avotiem sadzīvē un mājās, papildus, aktīvas smēķēšanas gadījumā novēro visaugstāko ieelpotā gaisa piesārņojumu.
Alvils Krams, asociēts profesors, Latvijas Tuberkolozes un plaušu slimību ārstu un asociācijas valdes priekšsēdētājs: "Ilgstošs smēķētājs tieši smēķēšanai velta 2 gadus no savas dzīves. Mūsdienu cigarešu dūmos ir aptuveni 7000 vielu (tā saucamā darva), no kurām vairāk nekā 250 ir toksiskas un 80 – kancerogēnas. Smēķējot vienā ieelpā ir 1015 (kvadriljons) brīvo radikāļu. No plaušu slimību speciālista - pneimonologa viedokļa nav vesela smēķētāja! 100% visiem smēķētājiem ir iekaisums trahejā, bronhos, bronhiolās un plaušu parenhīmā! Pašreizējiem smēķētājiem hroniskas respiratoriskās slimības sastāda 73%, savukārt, bijušajiem smēķētājiem - 50% no visiem ar smēķēšanu saistītiem slimību gadījumiem."
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegtajiem datiem 19% no nāves gadījumiem pasaulē saistāmi ar plaušu un respiratorajām slimībām. Tas ir otrs izplatītākais nāves cēlonis uzreiz aiz sirds un asinsvadu slimībām. Latvija starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ierindojas 2.-3.vietā ar lielāko smēķētāju īpatsvaru valstī (36% iedzīvotāju).
Visplašāk izplatītās respriatoriskās slimības ir HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība) un plaušu vēzis, kuru galvenais cēlonis 80-90% gadījumos ir smēķēšana.
Alvils Krams, asociēts profesors, Latvijas Tuberkolozes un plaušu slimību ārstu un asociācijas valdes priekšsēdētājs : "Visā pasaulē plaušu vai,runājot plašāk, respiratoriskajām (elpošanas) slimībām netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Gan definējot prioritātes veselības aprūpes programmu izstrādē, gan piešķirot līdzekļus slimību diagnostikai, ārstēšanai, profilaksei un izpētei. Tāpēc, atzīmējot Pasaules Spirometrijas dienu, Latvijā, tās ietvaros ikvienam vēlos atgādināt, ka plaušu veselības stūrakmeņi arvien ir nesmēķēt, nesmēķēt un vēlreiz nesmēķēt! Tīrs gaiss, kā arī regulāra fiziskā aktivitāte un veselīgs uzturs!"
Daudzas plaušu slimības, t.sk., hronisku obstruktīvu plaušu slimību, diagnosticēt ir ļoti viegli : jāveic vienkāršs un lēts plaušu funkcionālās izmeklēšanas tests – spirometrija. Spirometrija ir plaši pieejama plaušu funkcionālās diagnostikas pamata metode. Pēc nozīmības tā ir analoga elektrokardiogrāfijai sirds slimību gadījumā. Dažādu elpošanas manevru laikā tiek izmērīts ieelpotā un izelpotā gaisa daudzums, kā arī maksimāli forsētas ieelpas un izelpas ātrums. Tiek izmērīts, "cik daudz?" un "cik ātri?" pacients var ieelpot un izelpot.
Svarīgākais ir jautājums, cik ātri pacients var izelpot, jo tādējādi ir iespējams noteikt, vai nav elpceļu sašaurināšanās. Biežākās slimības, ko raksturo šāda elpceļu sašaurināšanās un, kuras diagnosticē ar spirometriju ir bronhiālā astma un HOPS.
