Pētnieks: Alkohola ierobežošana bez efektīvas kontroles nav risinājums
Alkohola ierobežošana bez efektīvas kontroles nav risinājums, Latvijas Ārstu biedrības rīkotajā konferencē "Par alkohola radītā kaitējuma mazināšanu Latvijā" norādīja Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Valters Kaže.
Nepieciešama cieša sadarbība starp valsti, nevalstiskajām organizācijām, kā arī alkohola nozari. Nodzēries cilvēks nav ne veselības jomas, ne alkohola industrijas interesēs, uzsver Kaže.
Kaže stāsta, ka no visa alkohola patēriņa 21% ir nelegālais alkohols. "Tā ir nopietna mēroga problēma visā Eiropā," uzsver pētnieks.
Latvija Eiropas Savienības kontekstā ierindojas pa vidu gan nelegālā alkohola īpatsvarā, gan nelegālā alkohola patēriņā uz vienu iedzīvotāju. Tomēr, salīdzinot ar Rietumeiropu, Latvijā šis patēriņš ir liels.
Tāpat saskaņā ar pētnieka rīcībā esošajiem datiem Latvijā pastāv liela tolerance pret nelegālo alkoholu. Uzzinot, ka alkoholiskais dzēriens ir nelegāls, 55% pētnieka aptaujāto cilvēku to bija izdzēruši, vairāk nekā 20% to izlēja, bet nekur par to neziņoja, bet tikai 1,5% centās sazināties ar zīmola ražotāju. Savukārt neviens no aptaujātajiem nemēģināja vērsties patērētāju tiesības aizsargājošās institūcijās.
Kā aģentūrai LETA norādīja Kaže, sabiedrībai nepieciešams skaidrot alkohola radītās sekas, bet to pašlaik visvairāk dara tieši alkohola nozare. Tomēr nevar iztikt bez valsts un veselības nozares iesaistīšanās, jo, ja par to stāsta tikai alkohola nozare, tas rada ticamības problēmas.
Ierobežojumiem ir jānāk kopā ar spēcīgu kontroli, uzsver pētnieks. Latvijā varētu ieviest metodi, ka dokumenti alkohola iegādei ir jāuzrāda visiem, ne tikai cilvēkiem līdz 25 gadu vecumam. Tad varētu izvairīties no pārdevēju aizbildinājumiem, ka "viņš izskatījās vecāks par 18 gadiem un viņam varēja pārdot".
Kaže arī norādīja, ka dažreiz šķiet, ka valsts veiktie pasākumi alkohola patēriņa ierobežošanai tiek veikti vien darīšanas dēļ.
Jau ziņots, ka šodien LĀB telpās norisinājās konference "Par alkohola radītā kaitējuma mazināšanu Latvijā".
Konferences mērķis bija aktualizēt alkohola lietošanas negatīvo ietekmi, kā arī analizēt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, kas regulē alkohola apriti.
LĀB par galvenajām problēmām alkohola aprites jomā Latvijā uzskata bērnu un jauniešu alkoholismu un nelegālā alkohola lietošanu. Statistikas dati liecina, ka 84% skolēnu ir lietojuši alkoholu, turklāt pusaudžiem nesagādā grūtības to iegādāties, aptuveni trešdaļa skolēnu ir lietojuši alkoholu vairāk nekā 40 reizes, kas jau var liecināt par alkoholismu.
Rīga, 25.nov., LETA.
