Polineiropātija: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Polineiropātija ir perifēriskās nervu sistēmas slimība. Perifērie nervi atrodas ārpus smadzenēm un muguras smadzenēm, tie pārraida informāciju starp centrālo nervu sistēmu un citām ķermeņa daļām; smadzenes un muguras smadzenes ir daļa no CNS. Polineiropātija vienlaikus ietekmē vairākus nervus dažādās ķermeņa daļās. Šī slimība var skart nervus, kas atbild par maņām, kustībām vai abām reizē.
Polineiropātija var ietekmēt arī nervus, kas ir atbildīgi par dažādu ķermeņa funkciju kontroli: gastrointestinālā sistēma, uroģenitālā sistēma, asinsspiediens un sirdsdarbība, plaušas.
Cēloņi
Polineiropātiju var izraisīt dažādas veselības problēmas un faktori. Būtisks riska faktors var būt diabēts, īpaši, ja glikozes līmenis asinīs tiek slikti kontrolēts (diabētiskā neiropātija).
Arī alkohols var veicināt nervu audu bojāšanos, un alkohola lietošana bieži ir saistīta ar pilnvērtīga uztura trūkumu, kas veicina neiropātiju.
Pie cēloņiem minamas arī dažādas autoimūnās slimības, kad imūnsistēma uzbrūk ķermenim, izraisot nervu un citu zonu bojājumus. Arī atsevišķas baktērijas un vīrusu infekcijas var izraisīt neiropātiju, tostarp Laima slimība, jostas roze, B hepatīts, C hepatīts un HIV.
Arī hipotireoze (vairogdziedzera pavājināta darbība) var izraisīt polineiropātiju, lai gan tas notiek samērā reti. Urēmiskā neiropātija ir polineiropātijas forma, kas skar 20 līdz 50 procentus cilvēku ar nieru slimībām. Tāpat pētījumi liecina, ka polineiropātija ir ļoti izplatīta tiem, kam ir aknu ciroze (un citas aknu slimības).
Polineiropātiju var ierosināt ķīmijterapija kopā ar dažām zālēm, ko lieto HIV/AIDS ārstēšanai. Gan slikts uzturs, gan B1, B6, B12 un E vitamīnu trūkums var izraisīt polineiropātiju, jo tie ir būtiski nervu veselībai. Šo slimību var ierosināt arī fiziskas traumas vai ievainojumi, kā rezultātā tiek bojāti perifērie nervi.
Simptomi
Polineiropātija jeb daudzu perifērisko nervu bojājuma sindroms var izraisīt dažādus simptomus atkarībā no tā, kuri nervi ir skarti. Sākumā raksturīgas tirpšanas, salšanas un citas sajūtas pēdās un plaukstās. Var parādīties sāpes, dedzināšanas sajūta pēdās, kā arī nemierīgo kāju sindroms (kad cilvēks naktī nevar aizmigt).
Ar laiku pēdu un plaukstu muskuļi nodilst, kājas un rokas kļūst tievas, zūd cīpslu refleksi. Slimniekam zūd pamatnes sajūta zem kājām, mainās gaita. Rodas ādas krāsas, nagu, apmatojuma pārmaiņas un sviedru izdalīšanās traucējumi. Reizēm attīstās arī pēdu, retāk plaukstu muskuļu paralīze.
Ārstēšana
Polineiropātijas novēršana ietver riska faktoru ierobežošanu. Lai arī nav iespējams izvairīties no visiem riska faktoriem, daži dzīvesveida izvēles aspekti var samazināt risku (piemēram, atteikšanās no alkohola, smēķēšanas, sabalansēts uzturs, pilnvērtīgs miegs).
Ārstē pamatslimību. Pieejamās ārstēšanas metodes ietver medikamentus, medicīniskās terapijas un procedūras, kā arī alternatīvas ārstēšanas metodes. Ja pacientam ir arī parēze (muskuļu vājums un kustību ierobežojums), var būt nepieciešami medikamenti nervu impulsu pārvades uzlabošanai, lai tiktu saglabātas un uzlabotas kustību funkcijas. Vielmaiņas uzlabošanai ieteicams lietot B grupas vitamīnus.
Informācija ZL datubāzē
