PUTRAIMI
augu izcelsmes uzturlīdzekļi, ko iegūst, speciāli apstrādājot labības graudus. Putraimi ir ogļhidrātu avots uzturā. No ogļhidrātiem putraimos visvairāk ir cietes (72-88% ), mazāk celulozes un cukura. Putraimos olbaltumvielas (6-13% ) ir ļoti dažādas aminoskābju satura ziņā; neaizstājamo aminoskābju tajās ir maz. Putraimu taukos (0,5- 6%) ir daudz nepiesātināto taukskābju un fosfatīdu (galvenokārt lecitīna). Putraimos ir В grupas vitamīni un minerālvielas (fosfors, kalcijs, dzelzs); to daudzums ir atkarīgs no graudiem noņemtā apvalka biezuma. Lielāka uzturvērtība ir tiem putraimiem, kurus iegūst, graudiem nolobot plānāku apvalka slāni (putraimu ķīmisko sastāvu skatīt raksta uzturs 8. tabulā). Putraimiem ir liela enerģētiskā vērtība - 100 g putraimu dod 1470-1590 kJ (351-380 kcal). Mannas putraimus iegūst no kviešu graudiem, nolobot tiem biezu apvalku un pēc tam sīki saskaldot. Manna satur maz vitamīnu, minerālvielu, šķiedrvielas; ir viegli sagremojama, tāpēc ieteicama bērnu un slimnieku uzturā. Miežu putraimus un grūbas ir dažāda rupjuma. Parastie miežu putraimi ir bioloģiski vērtīgāki par grūbām, kam noloba biezāku apvalku. Auzu putraimos un pārslās (tvaikā izsutināti un valčos saspiesti veseli graudi) ir daudz tauku (5-6%), olbaltumvielu (13%), šķiedrvielas (veicina peristaltiku), visi В grupas vitamīni. Griķu putraimi ir vieni no vērtīgākajiem putraimiem. To olbaltumvielās ir neaizstājamās aminoskābes cistīns un arginīns.
Griķos daudz tauku, minerālvielu un B1 vitamīnu. Rīsu uzturvērtība ir atkarīga no apstrādes veida. Bioloģiski vērtīgāki ir zemākās šķiras (nepulētie) rīsi. Augstākās šķiras (pulētajos) rīsos ir galvenokārt ciete. Rīsu novārījumu (tumi) lieto pret caureju. Prosas un kukurūzas putraimu uzturvērtība ir maza, jo to olbaltumvielās ir maz neaizstājamo aminoskābju. Organismā tie labi izmantojas. Putraimi, sevišķi rupjie, regulāri jālieto ikdienas uzturā. Ieteicami kopā ar pienu un tā produktiem, dārzeņiem, augļiem un to sulām, lai organisms saņemtu visas nepieciešamās aminoskābes un vitamīnus. Putraimus nav vēlams lietot pie gaļas, zivju vai olu ēdieniem, jo organismā veidojas nepareizas minerālvielu attiecības. Putraimus uzglabā sausā vietā slēgtos traukos, jo tos bojā kukaiņi (kodes, dažādas vaboles) un miltu ērces.
