Rosina papildināt reformu programmu "ES 2020" ar izmērāmiem veselības rādītājiem
Veselības ministrija (VM) iesniegusi priekšlikumus Latvijas nacionālās reformu programmas „ES 2020” stratēģijas izstrādei, kas paredz dokumentu papildināt ar fiksētiem mērķiem attiecībā uz sabiedrības veselību.
VM akcentē, ka Eiropas Komisija ir norādījusi uz veselības un sociālo nozaru lomu, lai sasniegtu noteiktos mērķus iedzīvotāju nodarbinātībā, iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvara palielināšanā un pētniecībā.
Tādēļ veselības nozares politikas virzienu iekļaušana Latvijas nacionālajā reformu programmā „ES 2020” stratēģijas īstenošanai nav vērsta tikai uz līdzekļu piesaisti iedzīvotāju nodrošināšanai ar veselības aprūpes pakalpojumiem, bet tas ir svarīgi kopējās tautsaimniecības attīstībai, jo strādājošo veselība un labklājība ir galvenie priekšnosacījumi darba ražīgumam, sociālekonomiskajai attīstībai un valsts konkurētspējas uzlabošanai.
Savos priekšlikumos VM norāda, ka ņemot vērā populācijas novecošanos un attiecīgi hronisko slimību skaita palielināšanos, nākotnē samazināsies darba spējīgo iedzīvotāju daudzums. Šā iemesla dēļ ir ļoti būtiski mazināt riskus sabiedrības veselībai, kas visvairāk ietekmē cilvēku veselīgo un darba spējīgo mūžu, un paredzēt visu nozaru politikās ņemt vērā sabiedrības veselības intereses kā valsts attīstības pamata nosacījumu.
VM ierosina politikas plānošanas dokumentā noteikt mērķus potenciāli zaudēto dzīves gadu* samazināšanai darbspējīga vecumā – 2020.gadā 6430 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju (salīdzinājumam 2010.gadā 6768 uz 100 tūkstošiem). Ir aprēķināts, ka viens dzīves gads, kas tika zaudēts 2009.gadā, izmaksā 2760 latus, kas valstij nākotnē nozīmē 334 miljonus latu lielus zaudējumus.
Tādēļ VM piedāvā samazināt saslimstību un mirstību no neinfekcijas slimībām, traumatisma un ārējiem nāves cēloņiem, kā arī mazināt vides faktoru negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību. Vairāk kā puse no priekšlaicīgas nāves cēloņiem ir saistīta ar sirds un asinsrites saslimšanām, ko lielā mērā izraisa neveselīgs dzīvesveids – smēķēšana, alkohola lietošana, uzturs ar palielinātu sāls, cukura un piesātināto taukskābju daudzumu, kā arī nepietiekama fiziskā aktivitāte.
Vienlaicīgi VM norāda, ka veselības aprūpes sistēma jāplāno, nodrošinot efektīvu pārvaldi un esošo resursu izmantošanu, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu vienlīdzīgi pieejami valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi.
*Gadi, kurus cilvēks būtu nodzīvojis (līdz 65 gadiem), ja nebūtu miris nelaimes gadījumā vai cita iemesla dēļ (raksturo priekšlaicīgu mirstību un novēršamus nāves cēloņus).
Oskars Šneiders,
VM preses sekretārs
